Bruņotais vilciens Nr2
Bruņotais vilciens Nr2 jeb "Komunistu iznīcinātājs" - vieglais bruņuvilciens Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja Krustpilī 1919. gada 8. jūnijā. Darbus organizēja un vadīja 1. Valmieras kājnieku pulka 8. rotas komandieris kapitans P.Ronis (Rone), kurš pēc tam kļuva par bruņuvilciena komandieri.
Sastāvu veidoja:
- 1 lokomotīve;
- 4 divasu bruņu vagoni (no 1920. gada augusta vēl viens divasu bruņuvagons ar grozāmu lielgabala torni);
Bruņojums:
- 1 Vikersa sistēmas ātršāvējs lauka lielgabals (18 mm, aizdeva igauņi);
- 1 haubice (105 mm);
- 9 ložmetēji;
- sakaru sistēma.
Bruņuvilciens tika nodaukts par "Komunistu iznīcinātāju" un pirmajā kaujas uzdevumā Trepes dzelzceļa stacijas apvidū devās 9. jūnija vakarā - 16. jūnijā pirmajā kaujā piespieda atkāpties LSPR spēku bruņuvilcienu. Līdz 11. jūnijam Krustpils dzelzsceļa stacijas darbnīcās sagatavoja vēl 2 vagonus (katrā tika izvietoti 3 smagie ložmetēji). Augustā bruņotais vilciens Nr2 piedalījās kaujās Atašienes apkārtnē, septembrī - pie Līvāniem un Jersikas. 9. oktobrī sedza Latvijas Pagaidu valdības spēku atkāpšanos pāri Daugavas tiltiem Rīgā. 10. oktobra rītā kā pēdējā no karaspēka vienībām pārcēlās uz Daugavas labo krastu. 5. novembra rītā sedza izlūku atkāpšanos pāri Daugavas tiltiem (kaujā nāvīgi ievainots komandieris P.Ronis). Par bruņuvilciena komandieri tika iecelts virsleitnants J.Kļaviņš. Bermontiādes laikā bruņotais vilciens Nr2, koriģējot uguni no Sv. Pētera baznīcas torņa), sekmīgi apšaudīja pretinieka pozīcijas Torņakalnā. 1919. gada decembrī pārdislocēts uz Latgales fronti, kur 1920. gada 4. janvārī iesaistījās divkaujā un piespieda atkāpties pretinieka bruņuvilcienu "3. internacionāle" (№ 87 "3-й Интернационал"). 16. janvārī Pitalovā atbalstīja Latgales partizānu pulku. Tika izmantots kaujās Atašienes, Viļānu, Kupravas, Kārsavas, Rītupes, Jaunlatgales un Drisas iecirkņos.
1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts Bruņoto vilcienu diviziona sastāvā. 1920. gada augusta beigās pārdislocēts uz Rīgu, bet novembra sākumā uz neilgu laiku bāzējās Liepājā garnizona pastiprināšanai. 1940. gada 3. februārī līdz ar Bruņoto vilcienu pulka likvidāciju norakstīts. Pēc Latvijas okupācijas iekļauts Sarkanās armijas sastāvā, 1941. gada jūlijā sastāvs kā trofeja nonāca vērmahta rīcībā. Bruņotā lokomotīve (бронепаровоз Од № 431) pirms tam bija evakuēta uz Ižorsku, kur to 1941. gada jūlijā pievienoja jaunizveidotajam bruņuvilcienam "Baltietis" (Бронепоезд № 7 "Балтиец").
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 89. lpp.
- Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
- Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.
