Atšķirības starp "Bruņuvilciens" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Bruņuvilciens''' jeb '''bruņotais vilciens''' (angl. ''Armoured train'', vāc. ''Panzerzug'', kr. ''Бронепоезд'') - ar bruņām, ložmetējiem, zenītartilēriju un artilēriju īpaši apgādāts vilciena sastāvs, kas domāts karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā un tās apkaimē. ''Bruņuvilcienus'' izmantoja galvenokārt izlūkošanai ar kauju, apdzīvotu vietu, tiltu apsardzībai, pēkšņiem uzbrukumiem, atbalstot kājnieku daļas. Par "bruņuvilcienu" literatūrā dēvē gan pārvietojamu dzelzceļa sastāva platformu, kuras borti nostiprināti ar smilšu maisiem un kurā izveidota ugunspozīcija, gan arī īpaši tikai šim uzdevumam konstruētu, no metāla bruņām veidotu vilciena sastāvu ar iekšējām komunikācijām, štābu, lazareti, noliktavām, darbnīcu, dzīvojamiem vagoniem, zenītartilēriju, kas ļāva ilgstoši darboties autonomā kaujas režīmā. Klasiskā variantā ''bruņuvilcienu'' veido:
 
'''Bruņuvilciens''' jeb '''bruņotais vilciens''' (angl. ''Armoured train'', vāc. ''Panzerzug'', kr. ''Бронепоезд'') - ar bruņām, ložmetējiem, zenītartilēriju un artilēriju īpaši apgādāts vilciena sastāvs, kas domāts karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā un tās apkaimē. ''Bruņuvilcienus'' izmantoja galvenokārt izlūkošanai ar kauju, apdzīvotu vietu, tiltu apsardzībai, pēkšņiem uzbrukumiem, atbalstot kājnieku daļas. Par "bruņuvilcienu" literatūrā dēvē gan pārvietojamu dzelzceļa sastāva platformu, kuras borti nostiprināti ar smilšu maisiem un kurā izveidota ugunspozīcija, gan arī īpaši tikai šim uzdevumam konstruētu, no metāla bruņām veidotu vilciena sastāvu ar iekšējām komunikācijām, štābu, lazareti, noliktavām, darbnīcu, dzīvojamiem vagoniem, zenītartilēriju, kas ļāva ilgstoši darboties autonomā kaujas režīmā. Klasiskā variantā ''bruņuvilcienu'' veido:
−
* kaujas daļa - priekšā (ienaidnieka puse) divas platformas ar rezerves sliedēm, dzelzceļa labošanas un postīšanas darba rīkiem un drezīnu,<ref>Priekšējai platformai ar savu svaru jāuzspridzina izliktas mīnas, ja tādas ir.</ref>, artilērijas vagons un bruņota lokomotīve ar tenderi ienaidnieka puse, tai seko ložmetēju un artilērijas vagoni;
+
* kaujas daļa - priekšā (ienaidnieka puse) divas platformas ar rezerves sliedēm, dzelzceļa labošanas un postīšanas darba rīkiem un drezīnu<ref>Priekšējai platformai ar savu svaru jāuzspridzina izliktas mīnas, ja tādas ir.</ref>, artilērijas vagons un bruņota lokomotīve ar tenderi ienaidnieka puse, tai seko ložmetēju un artilērijas vagoni;
 
* bāze - platforma ar papildu materiāliem dzelzceļa un tiltu labošanai, dzīvojamie vagoni, munīcijas, virtuves, noliktavas un darbnīcas vagoni.
 
* bāze - platforma ar papildu materiāliem dzelzceļa un tiltu labošanai, dzīvojamie vagoni, munīcijas, virtuves, noliktavas un darbnīcas vagoni.
 
Atkarība no bruņoto vagonu un ieroču novietojuma uz tiem kaujas daļas vagonu sagrupējums varēja būt arī citāds, bet lokomotīve vienmēr bija sastāva vidū, kas dod iespēju to saglābt un virzīties uz abām pusēm. Bruņuvilcienu atbalsta bunkts (bāzesstacija) parasti bija kāda piefrontes dzelzceļa stacija, kas atradās ārpus pretinieka sasniedzamības joslas. Pieaugot artilērijas un kara aviācijas mobilitātei un ugunsspēkam, ''bruņuvilcienus'' aizvien mazāk izmantoja tiešiem uzbrukumiem, atvēlot tiem vairāk pārvietojamo artilērijas un zenītartilērijas bateriju lomu aizsardzībā.
 
Atkarība no bruņoto vagonu un ieroču novietojuma uz tiem kaujas daļas vagonu sagrupējums varēja būt arī citāds, bet lokomotīve vienmēr bija sastāva vidū, kas dod iespēju to saglābt un virzīties uz abām pusēm. Bruņuvilcienu atbalsta bunkts (bāzesstacija) parasti bija kāda piefrontes dzelzceļa stacija, kas atradās ārpus pretinieka sasniedzamības joslas. Pieaugot artilērijas un kara aviācijas mobilitātei un ugunsspēkam, ''bruņuvilcienus'' aizvien mazāk izmantoja tiešiem uzbrukumiem, atvēlot tiem vairāk pārvietojamo artilērijas un zenītartilērijas bateriju lomu aizsardzībā.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. februāris, plkst. 07.56

Bruņuvilciens jeb bruņotais vilciens (angl. Armoured train, vāc. Panzerzug, kr. Бронепоезд) - ar bruņām, ložmetējiem, zenītartilēriju un artilēriju īpaši apgādāts vilciena sastāvs, kas domāts karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā un tās apkaimē. Bruņuvilcienus izmantoja galvenokārt izlūkošanai ar kauju, apdzīvotu vietu, tiltu apsardzībai, pēkšņiem uzbrukumiem, atbalstot kājnieku daļas. Par "bruņuvilcienu" literatūrā dēvē gan pārvietojamu dzelzceļa sastāva platformu, kuras borti nostiprināti ar smilšu maisiem un kurā izveidota ugunspozīcija, gan arī īpaši tikai šim uzdevumam konstruētu, no metāla bruņām veidotu vilciena sastāvu ar iekšējām komunikācijām, štābu, lazareti, noliktavām, darbnīcu, dzīvojamiem vagoniem, zenītartilēriju, kas ļāva ilgstoši darboties autonomā kaujas režīmā. Klasiskā variantā bruņuvilcienu veido:

  • kaujas daļa - priekšā (ienaidnieka puse) divas platformas ar rezerves sliedēm, dzelzceļa labošanas un postīšanas darba rīkiem un drezīnu[1], artilērijas vagons un bruņota lokomotīve ar tenderi ienaidnieka puse, tai seko ložmetēju un artilērijas vagoni;
  • bāze - platforma ar papildu materiāliem dzelzceļa un tiltu labošanai, dzīvojamie vagoni, munīcijas, virtuves, noliktavas un darbnīcas vagoni.

Atkarība no bruņoto vagonu un ieroču novietojuma uz tiem kaujas daļas vagonu sagrupējums varēja būt arī citāds, bet lokomotīve vienmēr bija sastāva vidū, kas dod iespēju to saglābt un virzīties uz abām pusēm. Bruņuvilcienu atbalsta bunkts (bāzesstacija) parasti bija kāda piefrontes dzelzceļa stacija, kas atradās ārpus pretinieka sasniedzamības joslas. Pieaugot artilērijas un kara aviācijas mobilitātei un ugunsspēkam, bruņuvilcienus aizvien mazāk izmantoja tiešiem uzbrukumiem, atvēlot tiem vairāk pārvietojamo artilērijas un zenītartilērijas bateriju lomu aizsardzībā.

Pirmo reizi kaujā izmantoti Austroungārijā 1848. gadā, aktīvi pielietoti ASV 1848. gada uzbrukumā Meksikai, kā arī 1861.-1865. gadu pilsoņu karā ASV, bet pēdējo reizi aktīvi izmantoti PSRS Aizkaukāzā 1990. gados. Bruņuvilciena tiešais uzdevums ar pārsteiguma iebrukumu paralizēt ienaidnieku ar koncentrētu uguni. Ja tiešs iebrukums ienaidnieka pozīcijas neiespējams, tad bruņuvilciens darbojas ka artilērijas baterija. Bez tam bruņuvilcienu var izmantot izlūkošanai un apsardzības atbalstam, atsevišķu svarīgu punktu ieņemšanai, krasta aizsardzībai, dzelzceļa līniju, tiltu un svarīgu dzelzceļa mezglu aizstāvēšanai. Bruņuvilcienu līdz ar desantu uz neilgu laiku var izmantot speciala uzdevuma veikšanai tālu no galveno spēku novietojuma.

Latvijas teritorijā bruņuvilcieni parādījās I Pasaules kara laikā, bet aktīvā karadarbībā tika izmantoti neatkarības kara laikā 1919.-1920. gados. Tie bija gan Dzelzsdivīzijas, landesvēra, LSPR armijas kā arī Igaunijas armijas bruņojumā.

Skat. arī:

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Priekšējai platformai ar savu svaru jāuzspridzina izliktas mīnas, ja tādas ir.

Attēlu galerija

  • Bruņuvilciens ASV pilsoņu karā.

  • Britu jūras lielgabaliem bruņots bruņuvilciens 1914. gadā Beļģijas frontē.

  • Igaunijas armijas bruņuvilciens "Pisuhänd", 1920. g.

  • Igaunijas armijas bruņuvilciens "Tasuja", 1920. g.

  • 2. Pasaules kara vācu autonomais bruņuvagons.

  • Vācu bruņuvilciens 2. Pasaules kara frontē.

  • PSRS bruņuvilcienu tipi 2. Pasaules kara gados

Literatūra par šo tēmu

  • Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
  • Steven Zaloga: Armored Trains. - Osprey Publishing, 2008, ISBN 978-1-84603-242-4
  • Wolfgang Sawodny: Die Panzerzüge des Deutschen Reiches, 1899-1945. - EK-Verlag, Freiburg 1999 - überarb. Neuauflage 2006, ISBN 978-3-88255-678-0
  • Сотников Е. А. Железные дороги мира из XIX в XXI век. - Транспорт: Москва, 1993. — 200 с. ISBN 5-277-01050-5
  • Ефимьев А. В., Манжосов А. Н., Сидоров П. Ф. Бронепоезда в Великой Отечественной войне 1941-1945. - Транспорт: Москва, 1992. — 246 с. ISBN 5-277-01631-7
  • Железнодорожники в Великой Отечественной войне 1941-1945. - Транспорт: Москва, 1987
  • Дроговоз И.Г. Крепости на колесах. История бронепоездов. - Харвест: Минск, 202. — 352 с. ISBN 985-13-0744-0

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņuvilciens&oldid=23587"