Brukeni-Foki
baroni Brukeni, saukti Foki, jeb Brukeni-Foki (von Brucken genannt Fock, kr. Брукен-Фок) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Jau 914. gadā bruņinieku Brukenu dzimta minēta kā Braunšveigas hercoga atbalstītāji cīņā pret imperatoru Konrādu. Saskaņā ar dzimtas leģendu, Livonijas zara ciltstēvs Engelberts Brukens XVI gs. pirmajā pusē kuģī vedis karavīrus Livonijas ordenim uz Rīgu. Vētrā pie Rīgenas salas kuģis zaudējis visus mastus un takelāžu, izņemot priekšējo mastu jeb fokmastu. Ar šī masta palīdzību Brukenam izdevies izglābt kuģi un ļaudis, tādēļ Livonijas ordeņa mestrs Volters no Pletenbergas viņam piešķīris goda pavārdu Foks un lēņa muižu Terpentiņus (Terpentingen) Vidzemē pie Cēsīm. Vēlāk šī muiža ieguva Foku muižas (Fockenhof) nosaukumu. Engelberts apprecējies ar Margaretu fon Blombergu no Jāmaiķu muižas (tagad – Kuldīgas novadā).
Par dzimtas ietekmi liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja baronu Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par Krievijas impērijas izteiktajiem draudiem, atrisinātu Kurzemes un Zemgales hercogistes troņa mantošanas krīzi. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimta bija sadalījusies trijās - Jāteles, Remtes un Kalnamuižas - līnijās.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jāteles, Remtes, Bukaišu (Fockendorf), Foku (Fockenhof), Kalnmuiža (Hohenberg), Lielmēmeles (Memelhoff) u.c. muižas.
Skat. arī fon Foki
Literatūra par šo tēmu
- H. von Brucken gen. Fock. Die familie von Brucken genannt Fock und von Fock aus dem Hause Brügge oder Brück. - 1865
- Die Freiherren und Herren von Brucken, genannt Fock - 1865 - 8 S.
