Brukeni-Foki

No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 5. maijs, plkst. 16.43, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Brucken genannt Fock.png

baroni Brukeni, saukti Foki, jeb Brukeni-Foki (von Brucken genannt Fock, kr. фон Брукен-Фок) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta vācu zemēs un Niderlandē, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Jau 914. gadā bruņinieku Brukenu dzimta minēta kā Braunšveigas hercoga atbalstītāji cīņā pret imperatoru Konrādu. Saskaņā ar dzimtas leģendu, Livonijas zara ciltstēvs Engelbrehts fon Brugens (Engelbrecht von Brugken, ?-?) XVI gs. sāķumā kuģī vedis karavīrus Livonijas ordenim uz Rīgu. Vētrā pie Rīgenas salas kuģis zaudējis visus mastus un takelāžu, izņemot priekšējo mastu jeb fokmastu. Ar šī masta palīdzību Engelbrehtam izdevies izglābt kuģi un ļaudis, tādēļ mestrs Volters no Pletenbergas 1517. gadā viņam piešķīris goda pavārdu Foks (Fock) un lēni (ein Stuck Landes im Grenzhoffchen zum Kirchspiele Doblehn). Vēlāk šī muiža ieguva Foku muižas nosaukumu (Fockenhof). Engelbrehts apprecējies ar Margaretu fon Blombergu no Jamaiķu muižas (Kuldīgas nov.). Viņa dēls, arī Engelbrehts, būdams Zviedrijas administratīvajā dienestā kā Lielvārdes pilskungs (precējies ar Margaretu fon Krumesu), 1625.g. 8. jūlijā saņēma par dienestu no Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa Zādzes muižu Vidzemē. Engelbrehta dēls Georgs, Zviedrijas gvardes majors, valdīja arī Priekules un Satiķu muižas Kurzemes hercogistē.

Par dzimtas nozīmīgumu liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja baronu Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par Krievijas impērijas izteiktajiem draudiem, atrisinātu Kurzemes un Zemgales hercogistes troņa mantošanas krīzi, kā arī nokārtotu Veisenfelsas hercoga prasības lietu pret Kurzemes muižniecību. Taču dzimtai piederošās muižas bija nelielas. Iespējams, tādēļ Brukeni-Foki Kurzemes hercogistē nespēja iegūt nedz turību, nedz ievērību, un praktiski visi dzimtas vīrieši centās iegūt atalgojumu un slavu, dienot ārvalstu armijās. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Laika gaitā dzimta sadalījusies vairākās līnijās:

  • Zviedrijas gvardes majora Georga dēls, Polijas armijas majors Otto Georgs bija Kalnmuižas pirmais īpašnieks, bet tā mazdēls Johans (1735-1798) aizsāka Brukenu–Foku dzimtas Kalnmuižas līniju (a.d.H. Hohenberg)
    • Georgs Heinrihs fon Brukens–Foks, Krievijas impērijas armijas majors
      • Johans Ulrihs Georgs Brukens–Foks (1735-1798), Hesenes grenadieru gvardes leitnants, Virtembergas armijas ritmeistars, Polijas armijas majors, 1) ⚭ Sibilla Doroteja Agnese fon Funka (von Funck), 2) ⚭ Marta fonHeikinga
        • Vilhelms Georgs fon Brukens–Foks (1769-1825), Prūsijas karaliskās kājnieku gvardes leitnants, ⚭ Johanna Doroteja cum Berge (zum Berge)
          • Emma
          • Elizabete
          • Edvards Frīdrihs fon Brukens–Foks (1818-1894), 1) ⚭ (1843-1846) Olga fon Butlara (von Buttlar), 2) ⚭ (1853-1894) Angelika Johanna, baronese fon Klopmana (von Klopmann)
            • Georgs Frīdrihs Edmunds fon Brukens–Foks (1861-1862)
            • Anna Johanna Elizabete
            • Helēna Emīlija Elizabete
            • Hedviga Emīlija Terēze (1857-1932)
            • Marija Johanna
            • Elīze Jūlija
            • Emma Friderike Auguste
            • ārlaulības dēls Kristaps Balodis (1851-1901)
    • Otto Kristians Reihnolds fon Brukens–Foks.
  • Otto Georga brālis Kristofs Johans (Christoph Johann von Brucken gen. Fock, 1585-1705), Zviedrijas gvardes leitnants, Lielsatiķu, Sabiles un Celodes muižu dzimtkungs. Viņa dēls

Kristofs Johans (Christoph Johann Brucken gen. Fock, 1660–1750) dienēja kā kapteinis Polijas armijā, mantoja Gala muižu pie Sesavas no savas pirmās sievas Kristīnes fon Tīzenhauzenas.

  • Kristofa Johana dēls Heinrihs Leopolds (Heinrich Leopold von Brucken genannt Fock a.d.H. Mahrzenhof, 1724–1803) bija Mārcenes muižas dzimtas līnijas (von Brucken genannt Fock a.d.H. Mahrzenhof) aizsācējs, kas viņa pēcnācēju laikā sadalījās:
    • Staces līnijā;
    • Jāteles līnijā (a.d.H. Jahteln);
    • Satiķu līnijā (a.d.H. Satticken);
    • Mārcenes līnijā.

Gerharda Kristofa Brukena-Foka (1753-1817), Jāteles dzimtkunga, Prūsijas karaliskās armijas kapteiņa brāļi kļuva par dzimtas Prūsijas līnijas aizsācējiem. Kazimirs (Friedrich Casimir von Brucken genannt Fock, 1751-1817), Prūsijas karaliskās armijas kapteinis, bija precējies ar grāfieni Jūliju fon Lēndorfu un kļuva par Štacenes dzimtkungu Prūsijā. Heinrihs Ernsts (1759-1829) Prūsijas karaliskās armijas majors, bija Štukenas dzimtkungs Brandenburgā. XIX gs. pirmajā pusē Brukenu-Foku dzimtas atzaru piederīgie dzīvoja vairākās zemēs: Kurzemē, Prūsijā un Zviedrijā. XVIII-XIX gs. kāds Brukenu-Foku dzimtas atzars pastāvējis arī Kauņas guberņā Lietuvā (tā aizsācējs bijis Polijas karaļa Staņislava Augusta vicepulkvedis Georgs Aleksandrs Ernsts fon Brukens-Foks, taču šķiet, mūsdienās izmiris.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Māras (Marren), Jāteles (Jahteln), Remtes (Remten), Satiķu (Satticken), Bukaišu (Fockendorf), Terpentiņu jeb Foku (Terpentingen, Fockenhof), Zādzes (Saadsen), Kalnmuiža (Hohenberg), Lielmēmeles (Memelhoff), Kapeles (Cappeln), Lielsatiķu (Groß-Saticken), Sabiles (Zabelhof), Celodes (Zellodenhof), Gala (Endenhof) u.c. muižas.

Skat. arī fon Foki

Literatūra par šo tēmu

  • H. von Brucken gen. Fock. Die familie von Brucken genannt Fock und von Fock aus dem Hause Brügge oder Brück. - Berlin, 1865
  • Die Freiherren und Herren von Brucken, genannt Fock - 1865 - 8 S.

Resursi internetā par šo tēmu