Atšķirības starp "Buholci" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Buchholtz_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Buchholtz_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Buholci''' (vc. ''von Buchholtz'', kr. ''фон Бухгольцы'') - sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā 1620. gadā. 1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. Atšķirībā no citām Baltijas aristokrātijas dzimtām, Buholcu vīrieši lielāko tiesu izvēlējās nevis militāro vai politisko karjeru, bet veltīja sevi kultūrai un zinātnei. No ievērojamākajiem pārstāvjiem jāmin izcilo Baltijas vēsturnieku, arheologu un numismātu [[Buholcs Antons fon|Antonu fon Buhholcu]] (1848.–1901.), izcilo biologu, Maskavas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes 1895. gada absolventu [[Buholcs Teodors fon|Teodoru fon Buholcu]] (1872.-1924.). | + | fon '''Buholci''' (vc. ''von Buchholtz'', kr. ''фон Бухгольцы, Бухольцы'') - sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā 1620. gadā. 1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. Atšķirībā no citām Baltijas aristokrātijas dzimtām, Buholcu vīrieši lielāko tiesu izvēlējās nevis militāro vai politisko karjeru, bet veltīja sevi kultūrai un zinātnei. No ievērojamākajiem pārstāvjiem jāmin izcilo Baltijas vēsturnieku, arheologu un numismātu [[Buholcs Antons fon|Antonu fon Buhholcu]] (1848.–1901.), izcilo biologu, Maskavas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes 1895. gada absolventu [[Buholcs Teodors fon|Teodoru fon Buholcu]] (1872.-1924.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Gārzdes, Ķimales (''Kimahlen''), Beļavas, Siles (''Sillen''), Lekšu, Lāzberģa (''Fianden'') u.c. muižas. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Gārzdes, Ķimales (''Kimahlen''), Beļavas, Siles (''Sillen''), Lekšu, Lāzberģa (''Fianden'') u.c. muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 25. oktobris, plkst. 14.47
fon Buholci (vc. von Buchholtz, kr. фон Бухгольцы, Бухольцы) - sena bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā 1620. gadā. 1853. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. Atšķirībā no citām Baltijas aristokrātijas dzimtām, Buholcu vīrieši lielāko tiesu izvēlējās nevis militāro vai politisko karjeru, bet veltīja sevi kultūrai un zinātnei. No ievērojamākajiem pārstāvjiem jāmin izcilo Baltijas vēsturnieku, arheologu un numismātu Antonu fon Buhholcu (1848.–1901.), izcilo biologu, Maskavas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes 1895. gada absolventu Teodoru fon Buholcu (1872.-1924.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Gārzdes, Ķimales (Kimahlen), Beļavas, Siles (Sillen), Lekšu, Lāzberģa (Fianden) u.c. muižas.
