Bukshevdeni

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 13. novembris, plkst. 11.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni

baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshēvdenu (~1170.-~1230.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.) grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, 1750.–1811.).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta u.c. muižas.