Atšķirības starp "Bulak-Balahovičs Staņislavs" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Biogrāfija visai neskaidra, balstās uz paša teikto un nostāstiem. Dzimis 1883. gada 10. februārī Vidžu miestā (blkr. ''Відзы''. kr. ''Видзы'') pie Braslavas, Kauņas guberņā (mūsd. Baltkrievija), Krievijas impērijā, [[muiža]]s pavāra, [[šļahta|sīkšļahtiča]] Nikodima Balahoviča (''Никодим-Михаил Сильвестрович Балахович'') un Juzefas Balahovičas ģimenē. Katolis. Bērnība pagāja ģimenes pusmuižā, ko tēvs bija nopircis īsi pēc dēla piedzimšanas. Pamatizglītību ieguva Novoaleksandrovskā (''Новоалександровск'', mūsd. Zarasi, Lietuvā), pēc tam mācījies Sanktpēterburgā, Sv. Staņislava poļu [[ģimnāzija|privātģimnāzijā]]. Pēc tam it kā mācījies par agronomu Belmontos. 1902.-1903. gados strādājis lauksaimniecībā, 1903.-1904. gados grāmatvedis dzelzceļa būvē. Kopš 1904. gada grāfa [[Plāteri-Zībergi|Plātera-Zīberga]] Lužskas (''Городец-Лужский'') muižas pārvaldnieks, t.s. [[muižkungs]] Disnas apriņķī. | Biogrāfija visai neskaidra, balstās uz paša teikto un nostāstiem. Dzimis 1883. gada 10. februārī Vidžu miestā (blkr. ''Відзы''. kr. ''Видзы'') pie Braslavas, Kauņas guberņā (mūsd. Baltkrievija), Krievijas impērijā, [[muiža]]s pavāra, [[šļahta|sīkšļahtiča]] Nikodima Balahoviča (''Никодим-Михаил Сильвестрович Балахович'') un Juzefas Balahovičas ģimenē. Katolis. Bērnība pagāja ģimenes pusmuižā, ko tēvs bija nopircis īsi pēc dēla piedzimšanas. Pamatizglītību ieguva Novoaleksandrovskā (''Новоалександровск'', mūsd. Zarasi, Lietuvā), pēc tam mācījies Sanktpēterburgā, Sv. Staņislava poļu [[ģimnāzija|privātģimnāzijā]]. Pēc tam it kā mācījies par agronomu Belmontos. 1902.-1903. gados strādājis lauksaimniecībā, 1903.-1904. gados grāmatvedis dzelzceļa būvē. Kopš 1904. gada grāfa [[Plāteri-Zībergi|Plātera-Zīberga]] Lužskas (''Городец-Лужский'') muižas pārvaldnieks, t.s. [[muižkungs]] Disnas apriņķī. | ||
| + | |||
| + | 1914. gada rudenī mobilizēts, dienēja imperatora Aleksandra II Kurzemes 2. leibulānu pulkā (''Курляндский 2-й лейб-уланский полк''), apbalvots, septembrī paaugstināts par [[Kornets|kornetu]]. | ||
| + | |||
| + | '''Apbalvojumi:''' | ||
| + | * [[Jura medaļa|Sv. Jura medaļa]] (1915) | ||
| + | * [[Jura krusts|Sv. Jura krusts]] (1915) | ||
=== === | === === | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 31. jūlijs, plkst. 07.03
Staņislavs Bulak-Balahovičs (blkr. Станіслаў Булак-Балаховіч, kr. Станислав Никодимович Булак-Балахович, pl. Stanisław Bułak-Bałachowicz, 1883-1940) - ģenerālmajors, t.s. Bulak-Balahoviča vienības komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā (1919-1920), piedalījās cīņās mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorijās pret Sarkano armiju Atsevišķā Pleskavas korpusa vēlāk Ziemeļu armijas Atsevišķā korpusa sastāvā, pēc tam Polijas armijā.
Biogrāfija visai neskaidra, balstās uz paša teikto un nostāstiem. Dzimis 1883. gada 10. februārī Vidžu miestā (blkr. Відзы. kr. Видзы) pie Braslavas, Kauņas guberņā (mūsd. Baltkrievija), Krievijas impērijā, muižas pavāra, sīkšļahtiča Nikodima Balahoviča (Никодим-Михаил Сильвестрович Балахович) un Juzefas Balahovičas ģimenē. Katolis. Bērnība pagāja ģimenes pusmuižā, ko tēvs bija nopircis īsi pēc dēla piedzimšanas. Pamatizglītību ieguva Novoaleksandrovskā (Новоалександровск, mūsd. Zarasi, Lietuvā), pēc tam mācījies Sanktpēterburgā, Sv. Staņislava poļu privātģimnāzijā. Pēc tam it kā mācījies par agronomu Belmontos. 1902.-1903. gados strādājis lauksaimniecībā, 1903.-1904. gados grāmatvedis dzelzceļa būvē. Kopš 1904. gada grāfa Plātera-Zīberga Lužskas (Городец-Лужский) muižas pārvaldnieks, t.s. muižkungs Disnas apriņķī.
1914. gada rudenī mobilizēts, dienēja imperatora Aleksandra II Kurzemes 2. leibulānu pulkā (Курляндский 2-й лейб-уланский полк), apbalvots, septembrī paaugstināts par kornetu.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura medaļa (1915)
- Sv. Jura krusts (1915)
ģen. Staņislavs Bulak-Balahovičs
Bulak-Balahovičs un Laidoners Pleskavā
Bulaka-Balahoviča sieva Gerda fon Gerharda
kopā ar sievu
S.Bulak-Balahovičs Baltkrievijas Tautas republikas armijas uniformā
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. - 92. lpp.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
- Balahovičs porit uz Pūliju. // Latgolas Vōrds. 12.03.1920.
- Jēkabsons Ē. Ģenerālis Staņislavs Bulak-Balahovičs un Latvija. // Latvijas Arhīvi. – 1995. – Nr. 1. – 16. – 21. lpp.
- Кручинин А.С. С.Н. Булак-Балахлвич и балаховцы в борьбе за Псков осенью 1918 года. // Война и оружие : Новые исследования и материалы. Труды Четвертой Международной научно-практической конференции 15–17 мая 2013 года. Часть II - ВИМАИВиВС: Санкт-Петербург, 2013, 392-406 c. ISBN 975-5-7937-0905-3
