Atšķirības starp "Butlari" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
[[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen_1686.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen_1686.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies | + | '''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies no Hesenes zemes Cīgenbergas (''Ziegenberg'') nama, Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] ierakstīta 1620. gadā. |
Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija [[Ketlers Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (''Kriegs Oberster''). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogam Frīdriham]] valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas [[Pilskungs|pilskungu]] Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji. | Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija [[Ketlers Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (''Kriegs Oberster''). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogam Frīdriham]] valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas [[Pilskungs|pilskungu]] Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. augusts, plkst. 12.01
fon Butlari (von Buttlar, Buttler) arī Butleri - Livonijas muižnieku dzimta, cēlusies no Hesenes zemes Cīgenbergas (Ziegenberg) nama, Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīta 1620. gadā.
Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija hercoga Gotharda padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (Kriegs Oberster). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam hercogam Frīdriham valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas pilskungu Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji.
