Atšķirības starp "Butlari" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m ("Butlars" pārdēvēju par "Butlari")
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen.png‎|right|thumb|200px|ģerbonis]]
 
[[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen.png‎|right|thumb|200px|ģerbonis]]
 
[[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen_1686.png‎|right|thumb|200px|ģerbonis pēc 1686. gada]]
 
[[Attēls:Buttlar_Baron_Wappen_1686.png‎|right|thumb|200px|ģerbonis pēc 1686. gada]]
'''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies no Hesenes zemes Cīgenbergas (''Ziegenberg'') nama, Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] (I klasē) ierakstīta 1620. gadā. Dzimtas atzaru [[dzimtmuiža]]s bija: [[Rūmene|Rūmenes muiža]], [[Šlokenbeka|Šlokenbekas muiža]], [[Remtes muiža]], [[Zemītes muiža]], [[Sustas muiža]], [[Krustkalnu muiža]], [[Virgas muiža]], [[Plakaktu muiža]], [[Zantes muiža]]
+
'''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies no Hesenes zemes Cīgenbergas (''Ziegenberg'') nama, Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] (I klasē) ierakstīta 1620. gadā.
  
 
Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija [[Ketlers Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (''Kriegs Oberster''). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogam Frīdriham]] valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas [[Pilskungs|pilskungu]] Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili.  
 
Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija [[Ketlers Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (''Kriegs Oberster''). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogam Frīdriham]] valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas [[Pilskungs|pilskungu]] Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili.  
 
Lamiņu dzimtkungs Nikolauss fon Butlars (...-1710.) 1707. gadā bija hercogistes [[landmaršals]], hercoga virspadomnieks un [[burggrāfs|oberburggrāfs]], [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeņa]] kavalieris.
 
Lamiņu dzimtkungs Nikolauss fon Butlars (...-1710.) 1707. gadā bija hercogistes [[landmaršals]], hercoga virspadomnieks un [[burggrāfs|oberburggrāfs]], [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeņa]] kavalieris.
 
Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji.
 
Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji.
 +
 +
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: [[Rūmene|Rūmenes muiža]], [[Šlokenbeka|Šlokenbekas muiža]], [[Remtes muiža]], [[Zemītes muiža]], [[Sustas muiža]], [[Krustkalnu muiža]], [[Virgas muiža]], [[Plakaktu muiža]], [[Zantes muiža]] u.c. muižas.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. novembris, plkst. 10.06

ģerbonis
ģerbonis pēc 1686. gada

fon Butlari (von Buttlar, Buttler) arī Butleri - Livonijas muižnieku dzimta, cēlusies no Hesenes zemes Cīgenbergas (Ziegenberg) nama, Kurzemes bruņniecības matrikulā (I klasē) ierakstīta 1620. gadā.

Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija hercoga Gotharda padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (Kriegs Oberster). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam hercogam Frīdriham valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas pilskungu Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. Lamiņu dzimtkungs Nikolauss fon Butlars (...-1710.) 1707. gadā bija hercogistes landmaršals, hercoga virspadomnieks un oberburggrāfs, Atzinības ordeņa kavalieris. Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji.

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: Rūmenes muiža, Šlokenbekas muiža, Remtes muiža, Zemītes muiža, Sustas muiža, Krustkalnu muiža, Virgas muiža, Plakaktu muiža, Zantes muiža u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Kurländisches Ritterbuch // Kurland und seine Ritterschaft, Pfaffenhofen / Ilm, 1971. – S. 434.