Atšķirības starp "Butlari" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[Attēls:Graf_Buttlar_1651.png|right|thumb|200px|grāfi (1651.)]] | [[Attēls:Graf_Buttlar_1651.png|right|thumb|200px|grāfi (1651.)]] | ||
[[Attēls:Graf_Buttlar_1726.png|right|thumb|200px|grāfi (1726.)]] | [[Attēls:Graf_Buttlar_1726.png|right|thumb|200px|grāfi (1726.)]] | ||
| − | baroni un grāfi '''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - vācu izcelsmes (no Hesenes zemes Cīgenbergas (''Ziegenberg'') nama) [[ | + | baroni un grāfi '''fon Butlari''' (''von Buttlar, Buttler'') arī '''Butleri''' - vācu izcelsmes (no Hesenes zemes Cīgenbergas (''Ziegenberg'') nama) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1620. gadā ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija [[Ketlers Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (''Kriegs Oberster''). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogam Frīdriham]] valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas [[Pilskungs|pilskungu]] Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. | Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija [[Ketlers Gothards|hercoga Gotharda]] padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (''Kriegs Oberster''). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogam Frīdriham]] valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas [[Pilskungs|pilskungu]] Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. janvāris, plkst. 20.43
baroni un grāfi fon Butlari (von Buttlar, Buttler) arī Butleri - vācu izcelsmes (no Hesenes zemes Cīgenbergas (Ziegenberg) nama) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1620. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija hercoga Gotharda padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (Kriegs Oberster). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam hercogam Frīdriham valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas pilskungu Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. Lamiņu dzimtkungs Nikolauss fon Butlars (...-1710.) 1707. gadā bija hercogistes landmaršals, hercoga virspadomnieks un oberburggrāfs, Atzinības ordeņa kavalieris. Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji.
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: Rūmenes, Šlokenbekas, Remtes, Zemītes, Sustas, Krustkalnu, Virgas, Plakaktu, Zantes, Blankenfeldes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Kurländisches Ritterbuch // Kurland und seine Ritterschaft, Pfaffenhofen / Ilm, 1971. – S. 434.
