Atšķirības starp "Buturļini" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bobrinski Graf Wappen.png|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:Bobrinski Graf Wappen.png|right|thumb|250px|]] | ||
| − | '''Buturļini''' (''Бутурлины'', vc. ''Buturlin'') - krievu muižniecības dzimta, kuras aizsācējs, saskaņā ar dzimtas leģendu, bija Novgorodas kņaza Aleksandra, saukta par Ņevski, karadraudzes loceklis Ratša (''Ратша; ?-1240'') "no vāciešiem". Tā mazmazmazmazdēls Ivans tika iesaukts par Buturļu (''Бутурля''), un tā pēcnācēji - par Buturļiniem. Visai zināma bajāru dzimta [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazistē]] un caristē, kalpoja dažādos amatos galmā un karā. Laika gaitā dzimta sadalījusies daudzās līnijās, tai skaitā pat izveidojās dzimtas atzars Zviedrijā - 1614. gadā Vasīlijs Burutļins (''Василий Никитич'') kritis zviedru gūstā, stājies Stokholmas kroņa dienestā, uzkalpojies par pulkvedi un kā ''Wasilius Butterlin'' ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. | + | '''Buturļini''' (''Бутурлины'', vc. ''Buturlin'') - krievu muižniecības dzimta, kuras aizsācējs, saskaņā ar dzimtas leģendu, bija Novgorodas kņaza Aleksandra, saukta par Ņevski, karadraudzes loceklis Ratša (''Ратша; ?-1240'') "no vāciešiem". Tā mazmazmazmazdēls Ivans tika iesaukts par Buturļu (''Бутурля''), un tā pēcnācēji - par Buturļiniem. Visai zināma bajāru dzimta [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazistē]] un caristē, kalpoja dažādos amatos galmā un karā. Laika gaitā dzimta sadalījusies daudzās līnijās, tai skaitā pat izveidojās dzimtas atzars Zviedrijā - 1614. gadā Vasīlijs Burutļins (''Василий Никитич'') kritis zviedru gūstā, stājies Stokholmas kroņa dienestā, uzkalpojies par pulkvedi un kā ''Wasilius Butterlin'' ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1742. gadā Aleksandrs Buturļins (''Александр Борисович Бутурлин''; 1694-1767) tika paaugstināts par ģenerālanšefu un iecelts par Igaunijā, Vidzemē un Veļikijlukos izvietotā Krievijas impērijas karaspēka pavēlnieku. 1760. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā kā grāfiem Buturļiniem nu bija īpašumi arī Vidzemē, 1765. gadā šis dzimtas atzars tika ierakstīts [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 7. novembris, plkst. 06.50
Buturļini (Бутурлины, vc. Buturlin) - krievu muižniecības dzimta, kuras aizsācējs, saskaņā ar dzimtas leģendu, bija Novgorodas kņaza Aleksandra, saukta par Ņevski, karadraudzes loceklis Ratša (Ратша; ?-1240) "no vāciešiem". Tā mazmazmazmazdēls Ivans tika iesaukts par Buturļu (Бутурля), un tā pēcnācēji - par Buturļiniem. Visai zināma bajāru dzimta Maskavas lielkņazistē un caristē, kalpoja dažādos amatos galmā un karā. Laika gaitā dzimta sadalījusies daudzās līnijās, tai skaitā pat izveidojās dzimtas atzars Zviedrijā - 1614. gadā Vasīlijs Burutļins (Василий Никитич) kritis zviedru gūstā, stājies Stokholmas kroņa dienestā, uzkalpojies par pulkvedi un kā Wasilius Butterlin ierakstīts Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1742. gadā Aleksandrs Buturļins (Александр Борисович Бутурлин; 1694-1767) tika paaugstināts par ģenerālanšefu un iecelts par Igaunijā, Vidzemē un Veļikijlukos izvietotā Krievijas impērijas karaspēka pavēlnieku. 1760. gadā saņēma grāfa titulu. Tā kā grāfiem Buturļiniem nu bija īpašumi arī Vidzemē, 1765. gadā šis dzimtas atzars tika ierakstīts Vidzemes bruņniecības matrikulā.
