Atšķirības starp "Cenzīva" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Cenzīva''' (no viduslat. ''censiva'') - mantojams zemnieku zemes gabals Francijā līdz XVIII gs. | '''Cenzīva''' (no viduslat. ''censiva'') - mantojams zemnieku zemes gabals Francijā līdz XVIII gs. | ||
| − | Kā īpašuma forma izveidojās XIV-XV gs., [[klaušas]] un naturālās nodevas pakāpemiski aizstājot ar naudas [[Rente|renti]], zemniekiem atbrīvojoties no personiskās atkarības. Cenzīvas īpašnieks (cenzitārijs) ik gadus maksāja zemes kungam cenzu - naudas vai produktu renti, kā arī nodokli karalim (valstij). Kā īpašuma forma tika likvidēta 1793. gadā. | + | Kā īpašuma forma izveidojās XIV-XV gs., [[klaušas]] un naturālās nodevas pakāpemiski aizstājot ar naudas [[Rente|renti]], zemniekiem pakāpeniski atbrīvojoties no personiskās atkarības. Cenzīvas īpašnieks (cenzitārijs) ik gadus maksāja zemes kungam cenzu - naudas vai produktu renti, kā arī nodokli karalim (valstij). Kā īpašuma forma tika likvidēta 1793. gadā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. janvāris, plkst. 10.36
Cenzīva (no viduslat. censiva) - mantojams zemnieku zemes gabals Francijā līdz XVIII gs.
Kā īpašuma forma izveidojās XIV-XV gs., klaušas un naturālās nodevas pakāpemiski aizstājot ar naudas renti, zemniekiem pakāpeniski atbrīvojoties no personiskās atkarības. Cenzīvas īpašnieks (cenzitārijs) ik gadus maksāja zemes kungam cenzu - naudas vai produktu renti, kā arī nodokli karalim (valstij). Kā īpašuma forma tika likvidēta 1793. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 224. lpp.
