Atšķirības starp "Cenzūra" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
* '''1. ''' Valsts varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē [[cenzors]]) atzīst par nevēlamu.  
 
* '''1. ''' Valsts varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē [[cenzors]]) atzīst par nevēlamu.  
 
* '''2.''' Varas struktūra vai valstī, kas pārrauga presi un citus masu medijus, pārbauda tekstus un informāciju, lai dotu vai nedotu atļauju to publicēt.
 
* '''2.''' Varas struktūra vai valstī, kas pārrauga presi un citus masu medijus, pārbauda tekstus un informāciju, lai dotu vai nedotu atļauju to publicēt.
* '''3.''' Oficiālajai ideoloģijai nepatīkamas, neatbilstošas vai nevēlamas informācijas pieejamības liegšana no pārraudzības iestāžu puses, pat ja oficiāli cenzūra nepastāv.<ref>Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. "padomju ideoloģija".</ref>
+
* '''3.''' Oficiālajai ideoloģijai nepatīkamas, neatbilstošas vai nevēlamas informācijas pieejamības liegšana no pārraudzības iestāžu puses, pat ja oficiāli cenzūra nepastāv.<ref>Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, kā "novecojušu" liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. padomju ideoloģija.</ref>
  
 
Skat. arī [[Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936.]]
 
Skat. arī [[Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936.]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 31. oktobris, plkst. 18.56

Cenzūra - atkarībā no konteksta:

  • 1. Valsts varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē cenzors) atzīst par nevēlamu.
  • 2. Varas struktūra vai valstī, kas pārrauga presi un citus masu medijus, pārbauda tekstus un informāciju, lai dotu vai nedotu atļauju to publicēt.
  • 3. Oficiālajai ideoloģijai nepatīkamas, neatbilstošas vai nevēlamas informācijas pieejamības liegšana no pārraudzības iestāžu puses, pat ja oficiāli cenzūra nepastāv.[1]

Skat. arī Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, kā "novecojušu" liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. padomju ideoloģija.

Literatūra

  • Latvija padomju režīma varā 1945-1986: Dokumentu krājums. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001.
  • Cenzūra un cenzori latviešu grāmatniecībā līdz 1918. gadam. / Limane, Lilija (sast.), Apinis, Aleksejs (red.). - LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa, Rīga, 2004. ISBN 9984–607–57–7

  • Maulina, Anna. Librarianship within Latvian culture // Information Europe: EBLIDA Magazine: European Bureau of Library, Information and Documentation Associations. - 2001. - Vol. 06.

Resursi internetā par šo tēmu