Atšķirības starp "Dērings Fridrihs Juliuss" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Fridrihs | + | '''Juliuss Fridrihs Dērings''' (''Julius Friedrich Döring''<ref>Mākslas vēstures literatūrā XX gs. vidū literatūrā ieviesies arī vārds "Johans", kas radies šķiet, kļūdaini izlasot visai neskaidro ierakstu mākslinieka dzimšanas apliecībā.</ref>, 1818.–1898) - gleznotājs, zīmēšanas skolotājs un mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gada 31. augustā Drēzdenē, amatnieka ģimenē. 1832. gadā iestājās Drēzdenes Tēlotājas mākslas akadēmijā un noklausījās tur trīs kursus. Naudas trūkuma dēļ piepelnījās, kopēdams gleznas Drēzdenes galerijā. 1838. gadā kļuva par profesora Ed. Bendemaņa (''Bendemann'') skolnieku. Pēc tam, kad 1845. gadā J. Dērings Pozenē (Poznaņā) bija uzgleznojis savu pirmo altārgleznu, viņš saņēma uzaicinājumu braukt uz [[Mītava|Mītavu]], lai strādātu tur par zīmēšanas skolotāju un gleznotu portretus. 1845. gada 26. novembrī (8. decembrī) J. Dērings ieradās [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Viņš plaši darbojās portreta žanrā, kā arī gleznoja altārgleznas Kurzemes un Lietuvas baznīcās. Savā mūžā J. Dērings radījis 1106 portretus, 23 altārgleznas un 3 vēsturiskā žanra gleznas. 1847. gada 15. jūlijā viņš salaulājās ar Julianu Luīzi Veku (''Weck''). 1859. gadā J. Dērings sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Mītavas ģimnāzijāun bija šajā amatā līdz 1890. gadam. Par [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedru J. Dērings kļuva 1857. gadā, un 1860. gadā viņu ievēlēja par bibliotekāru. Kopš 1862. gada viņš darbojās biedrības padomē. Kad 1865. gada maijā Dēringu ievēlēja par biedrības sekretāru, un sekretāra pienākumus viņš pildīja līdz 1893. gada jūnijam. Dērings pētīja Baltijas kultūru, rakstīja mākslinieku leksikonu un savu darbību skrupulozi dokumentēja darba burtnīcās. Biedrībā lasīja daudzus referātus par vēstures, mākslas vēstures un arheoloģijas tēmām, kas publicēti biedrības izdevumā “Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst”, kā arī bija šī izdevuma redaktors. J. Dēringam ir lieli nopelni Kurzemes provinciālmuzeja kolekciju sakārtošanā un kolekciju katalogu izstrādāšanā. Viņš strādājis arī kā muzeja kolekciju konservators. Miris 1898. gada 26. septembrī Mītavā. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. marts, plkst. 20.59
Juliuss Fridrihs Dērings (Julius Friedrich Döring[1], 1818.–1898) - gleznotājs, zīmēšanas skolotājs un mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gada 31. augustā Drēzdenē, amatnieka ģimenē. 1832. gadā iestājās Drēzdenes Tēlotājas mākslas akadēmijā un noklausījās tur trīs kursus. Naudas trūkuma dēļ piepelnījās, kopēdams gleznas Drēzdenes galerijā. 1838. gadā kļuva par profesora Ed. Bendemaņa (Bendemann) skolnieku. Pēc tam, kad 1845. gadā J. Dērings Pozenē (Poznaņā) bija uzgleznojis savu pirmo altārgleznu, viņš saņēma uzaicinājumu braukt uz Mītavu, lai strādātu tur par zīmēšanas skolotāju un gleznotu portretus. 1845. gada 26. novembrī (8. decembrī) J. Dērings ieradās Kurzemes guberņā. Viņš plaši darbojās portreta žanrā, kā arī gleznoja altārgleznas Kurzemes un Lietuvas baznīcās. Savā mūžā J. Dērings radījis 1106 portretus, 23 altārgleznas un 3 vēsturiskā žanra gleznas. 1847. gada 15. jūlijā viņš salaulājās ar Julianu Luīzi Veku (Weck). 1859. gadā J. Dērings sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Mītavas ģimnāzijāun bija šajā amatā līdz 1890. gadam. Par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedru J. Dērings kļuva 1857. gadā, un 1860. gadā viņu ievēlēja par bibliotekāru. Kopš 1862. gada viņš darbojās biedrības padomē. Kad 1865. gada maijā Dēringu ievēlēja par biedrības sekretāru, un sekretāra pienākumus viņš pildīja līdz 1893. gada jūnijam. Dērings pētīja Baltijas kultūru, rakstīja mākslinieku leksikonu un savu darbību skrupulozi dokumentēja darba burtnīcās. Biedrībā lasīja daudzus referātus par vēstures, mākslas vēstures un arheoloģijas tēmām, kas publicēti biedrības izdevumā “Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst”, kā arī bija šī izdevuma redaktors. J. Dēringam ir lieli nopelni Kurzemes provinciālmuzeja kolekciju sakārtošanā un kolekciju katalogu izstrādāšanā. Viņš strādājis arī kā muzeja kolekciju konservators. Miris 1898. gada 26. septembrī Mītavā.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Mākslas vēstures literatūrā XX gs. vidū literatūrā ieviesies arī vārds "Johans", kas radies šķiet, kļūdaini izlasot visai neskaidro ierakstu mākslinieka dzimšanas apliecībā.
Avoti
- „Ostbaltisches Künstler-Lexikon” von Julius Döring bearbeitet. H bis Ro. (manuskripts atrodas LVVA, 5759. f., 2. apr., 1016. lieta)
- Frīdriha Jūliusa Dēringa personības apliecība, izsniegta 1838. gadā. (dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 2. apr., 510. l., 2. lpp.)
Literatūra
- Jelgava - mana Jelgaviņa (Jelgava gleznās, grafikā un tēlniecībā no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma). / albums, sast. Māris Brancis - LMA Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, Rīga, 2007.
