Džizja

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 07.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Džizja (ar. جزية - "mesli") - galvasnauda Arābu kalifātā, ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi par īpašuma neaizskaramību un likuma aizsardzību (to nevajadzēja maksāt garīdzniekiem, pusaudžiem un sirmgalvjiem, slimajiem un galēji nabadzīgajiem). Maksas lielums tika noteikts, atkarībā no maksātāja sociālā statusa un nemainījās tā dzīves laikā. Sākotnēji tie bija vienkārši iekarotas zemes iedzīvotāju maksāti mesli, laika gaitā tika uztverta kā kompensācija par nemusulmaņu vīriešu nepiedalīšanos valsts dzīvē: zakjata nemaksāšanu, nepiedalīšanos karadienestā u.tml. Personai konvertējoties islamā, džizju vairs nevajadzēja maksāt. XVIII gs. beigās Osmanu impērijā džizja saplūda ar haradžu.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 207. lpp.

  • Daniel C. Dennett. Conversion and the Poll Tax in Early Islam. - Harvard University Press, 1950
  • Bat Ye'or. The Decline of Eastern Christianity under Islam. From Jihad to Dhimmitude. Seventh-Twentieth Century. - Fairleigh Dickinson University Press: Madison/Teaneck, NJ, 1996
  • Choudhury Masudul Alam, Abdul Malik Uzir. The Foundations of Islamic Political Economy. - The Macmillan Press: Hampshire, 1992

Resursi internetā par šo tēmu