Atšķirības starp "Demokrātiskais bloks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Demokrātiskais bloks (DB)''' - politisko partiju un politiski aktīvu personu apvienība Rīgā 1918. gada rudenī. To 23. septembrī izveidoja 20 personas, pārstāvot [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienību]], [[LSDSP]] (maziniekus), un demokrātus. Iniciatīva nāca no nelegāli darbību atjaunojušās Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvja Augusta Deglava un mazinieku pārstāvja Paula Kalniņa, kas 14. septembrī sasauca Erasta Bites dzīvoklī slepenu apspriedi ([[Valters Miķelis|M.Valters]], M.Bružis u.c.), kur vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. DB pieņēma Valtera izstrādāto rezolūciju (Ulmaņa un Mendera redakcijā), kas balstījās uz [[Vidzemes pagaidu zemes padome]]s 12. augusta lēmumu pamata. Rezolūcija uzsvēra prasību pēc republikāniskas, neitrālas, nedalītas, starptautiskām garantijām nodrošinātas Latvijas valsts | + | '''Demokrātiskais bloks (DB)''' - politisko partiju un politiski aktīvu personu apvienība Rīgā 1918. gada rudenī. To 23. septembrī izveidoja 20 personas, pārstāvot [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienību]], [[LSDSP]] (maziniekus), un demokrātus. Iniciatīva nāca no nelegāli darbību atjaunojušās Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvja Augusta Deglava un mazinieku pārstāvja Paula Kalniņa, kas 14. septembrī sasauca Erasta Bites dzīvoklī slepenu apspriedi ([[Valters Miķelis|M.Valters]], M.Bružis u.c.), kur vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. DB pieņēma Valtera izstrādāto rezolūciju (Ulmaņa un Mendera redakcijā), kas balstījās uz [[Vidzemes pagaidu zemes padome]]s 12. augusta lēmumu pamata. Rezolūcija uzsvēra prasību pēc republikāniskas, neitrālas, nedalītas, starptautiskām garantijām nodrošinātas Latvijas valsts nepieciešamību. |
Bloka nelegālo darbību atviegloja okupācijas varas atļautā [[Latviešu Palīdzības komiteka]] ar Andreju Krastkalnu vadībā un Ulmani kā valdes locekli, kā arī A.Butuļa vadītā [[Latviešu Izglītības biedrība]], kurā aktīvi darbojās valters - izmantojot šīs legālās organizācijas kā aizsegu, DB uzsāka darbību savu ideju proponēšanai un mērķu realizēšanai. | Bloka nelegālo darbību atviegloja okupācijas varas atļautā [[Latviešu Palīdzības komiteka]] ar Andreju Krastkalnu vadībā un Ulmani kā valdes locekli, kā arī A.Butuļa vadītā [[Latviešu Izglītības biedrība]], kurā aktīvi darbojās valters - izmantojot šīs legālās organizācijas kā aizsegu, DB uzsāka darbību savu ideju proponēšanai un mērķu realizēšanai. | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 10.34
Demokrātiskais bloks (DB) - politisko partiju un politiski aktīvu personu apvienība Rīgā 1918. gada rudenī. To 23. septembrī izveidoja 20 personas, pārstāvot Zemnieku savienību, LSDSP (maziniekus), un demokrātus. Iniciatīva nāca no nelegāli darbību atjaunojušās Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvja Augusta Deglava un mazinieku pārstāvja Paula Kalniņa, kas 14. septembrī sasauca Erasta Bites dzīvoklī slepenu apspriedi (M.Valters, M.Bružis u.c.), kur vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. DB pieņēma Valtera izstrādāto rezolūciju (Ulmaņa un Mendera redakcijā), kas balstījās uz Vidzemes pagaidu zemes padomes 12. augusta lēmumu pamata. Rezolūcija uzsvēra prasību pēc republikāniskas, neitrālas, nedalītas, starptautiskām garantijām nodrošinātas Latvijas valsts nepieciešamību.
Bloka nelegālo darbību atviegloja okupācijas varas atļautā Latviešu Palīdzības komiteka ar Andreju Krastkalnu vadībā un Ulmani kā valdes locekli, kā arī A.Butuļa vadītā Latviešu Izglītības biedrība, kurā aktīvi darbojās valters - izmantojot šīs legālās organizācijas kā aizsegu, DB uzsāka darbību savu ideju proponēšanai un mērķu realizēšanai.
