Denhofi
baroni un grāfi fon Denhofi (vc. von Dönhoff, kr. фон Дёнхоффи, Денгофи) - prūšu izcelsmes (Vestfāles) sena bruņniecības dzimta Prūsijā, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes un Viļņas guberņās. Saradojušies ar Prūsijas karalistes karaļnamu. Pirmie Denhofi ieradās Austrumprūsijā kā Teitoņu ordeņa vasaļi, 1320. gadā bruņinieks Hermanis Denhofs apmetās Kurzemē, aizsākot dzimtas Baltijas līniju (Prūsijas līnijas rezidence bija Fridrihšteinas pils netālu no Kēnigsbergas). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Padures, u.c. muižas.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pērnavas kastelāns, Tērbatas stārasts Ernests Denhofs (Ernest Magnus Denhoff, 1581.-1642.), Dancigas kastelāns, Polijas karalienes maršalks, Malborkas un Vīlandes stārasts Gerards Denhofs (Gerard Denhoff, 1590.-1648.); Žečpospoļitas karavadonis, Sv.Romas impērijas grāfs Vladislavs Denhofs (Władysław Denhoff, 1639.-1683.); Lietuvas lielais hetmanis Staņislavs Denhofs (Stanisław Ernest Denhoff, 1673.-1728.); Polijas kroņa lielkanclers Albrehts Denhofs (Jerzy Albrecht Denhoff, 1640.-1702.); Lietuvas artilērijas ģenerālis Ernests Denhofs (Bogusław Ernest Denhoff, ?-1734.); Prūsijas ģenerālis, grāfs Aleksandrs fon Denhofs (Alexander Graf von Dönhoff, 1683.-1742.); Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II laulātā draudzene Sofija fon Denhofa (Sophie Juliane Friederike von Dönhoff, 1768.-1834. vai 1838.); diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Denhofs (August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein, 1845.-1920.); žurnāliste un publiciste grāfiene Mariona fon Denhofa (Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff, 1909.-2002.).
