Atšķirības starp "Derfeldeni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
* [http://rosgenea.ru/?alf=5&serchcatal=%C4%E5%F0%F4%E5%EB%FC%E4%E5%ED&r=4 Дерфельден - Центр генеалогических исследований]
 
* [http://rosgenea.ru/?alf=5&serchcatal=%C4%E5%F0%F4%E5%EB%FC%E4%E5%ED&r=4 Дерфельден - Центр генеалогических исследований]
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.50

Derfelden Wappen.png

fon Derfeldeni (vc. von Derfelden, kr. фон Дерфельдены ) - vācu (Valdeka) izcelsmes sena bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Joahims no Valdekas, kurš XVI gs. apmetās uz dzivi Rēvelē. Tā dēls Johans (1561.–1633.) kļuva par Zviedrijas kara flotes admirāli, Hāpsalu štathalteru. Kopš tā laika lielākā daļa Derfeldenu dzimtas vīriešu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1797. gadā - Vidzemes, 1800. gadā - Sāmsalas un Somijas bruņniecības matrikulā. Laika gaitā tā sadalījusies 4 līnijās:

  • Velcas līnija (Linie Weltz), kapteiņa Johana Heinriha (Johann Heinrich von Derfelden, 1635.-1707.) pēcteči, aprāvās 1764. gadā;
  • Lautelas līnija (Linie Lautel), leitnanta Heinriha Otto (Heinrich Otto von Derfelden, ?-1681.) pēcteči;
  • Klosterhofas līnija (Linie Klosterhof), zemes tiesneša Detlava (Detloff von Derfelden, 1642.-1707.) pēcteči, aprāvās 1926. gadā;
  • Kailes līnija (Linie Kailes), kapteiņa, tiesneša Berenta Johana (Berend Johann von Derfelden, 1654.-1721.) pēcteči.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: tiesnesis, pulkvedis Johans fon Derfeldens (Johann von Derfelden, 1604.-1658.); ģenerālleitnants Johans fon Derfeldens (Johann von Derfelden, 1721.-1794.); ģenerālanšefs Otto Vilhelms fon Derfeldens (Wilhelm Otto von Derfelden, kr. Дерфельден Отто Вильгельм Христофорович, 1735.–1817.)

Dažādos laika posmos mūsdienu Igaunijas teritorijā (Igaunijā un Ziemeļvidzemē) dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: Klostras (Klosterhof), Klodas (Peuth), Veltsas (Weltz), Lautnas (Lautel), Velises (Felks), Roudes (Groß Ruhde), Karinomes (Karrinõm), Oidremas (Oidenorm), Livas (Parmel), Peningas (Penningby), Perdas (Kosch), Konuveres (Konofer), Paunkilas (Paunküll), Kurnas (Kurnal), Jelgimes (Jelgimäggi), Peinurmes (Assik), Penijoes (Pennijöggi), Putkastes (Putkas), Ohekatkas (Odenkat), Emumes (Emmomäggi), Lehtses (Lechts), Nommkulas (Nömmküll), Linnapes (Linnapäh), Kelases (Kailes), Libatses (Wildenau), Jeu (Seyershof), Toikveres (Toikfer), Heisras (Neu-Pigant) un Karja (Karris) u.c. muižas, t.sk. un Koikannes (Koik-Annenhof) muiža Sāmsalā.

Resursi internetā par šo tēmu