Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķā latviešu brigāde, literatūrā arī Dienvidlatvijas brigāde - Latvijas zemessardzes (landesvēra) latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārformējot Latviešu atsevišķo bataljonu par "Latviešu atsevišķo brigādi". Komandieris pulkvedis J.Balodis (21.03.1919.-15.07.1919.). Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā:

• Latvijas Neatkarības bataljons;
• Cēsu bataljons;
• Atsevišķais studentu bataljons;
• 4. latviešu bataljons;
• 5. latviešu bataljons;
• 6. latviešu bataljons;
• 7. latviešu (skolnieku) bataljons;
• 8. Piebagas bataljons;
• 9. Malienas bataljons;
• 1. jātnieku divizions (4 eskadroni);
  • 1. eskadrons (Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība);
  • 2. eskadrons (Goldfelda eskadrons);
  • 3. eskadrons;
  • 4. eskadrons
• inženieru-sapieru bataljons;
• artilērijas baterija (2 lielgabali);
• aviācijas grupa (2 kaujas lidmašīnas);
• Latgales partizānu pulks (4 rotas);
• Augškurzemes partizānu pulks;

kā arī Rīgā pēc tās ieņemšanas maija beigās jaunformējamās vienības.

1919. gada 15. jūlijā Latviešu atsevišķo brigādi apvienoja ar Ziemeļļatvijas brigādi un Latvijas baltvācu zemessargiem, izveidojot Latvijas armiju. Tajā Dienvidlatvijas brigāde tika pārveidota par Kurzemes divīziju, bet tās bataljoni - par pulkiem.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7 - 110., 169. lpp.
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
• Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
• Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
• Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
• Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
• Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
• Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu

• Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu