Atšķirības starp "Divāns" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dīvāns''' (pers. دیوان, ''dīwān'' - "pieraksti, grāmata") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Cantrālāzijas kultūru klasiskajā literatūrā viena dzejnieka dzejoļu krājums. Lielāko tiesu dzejoļus ''dīvanā'' kārtoja alfabēta kārtībā (pēc pēdējā burta). Dzejoļus nedatēja un tiem lielāko tiesu nebija nosaukumu - katra dzejoļa pirmā rinda kalpoja arī kā orientieris, jo klasiskajā poēzijā katra ''beita'' ir ar pabeigtu domu. Eiropā pēc šī parauga dzejas krājumu "Westostlicher Divan" sarakstīja J.V.Gēte. '''2.''' Arābu iekarotajās teritorijās [[Kalifs|kalifa]] Omāra (634.-644.) ieviesti atsevišķu dzimtu privilēģiju vai uz valsts rēķina uzturamo ļaužu kategoriju raģistri, vēlāk arī nodokļu reģistri un tos iekasējošas administratīvās padomes, kas reizē bija reģistru glabātuves. '''3.''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[ | + | '''Dīvāns''' (pers. دیوان, ''dīwān'' - "pieraksti, grāmata") - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' Cantrālāzijas kultūru klasiskajā literatūrā viena dzejnieka dzejoļu krājums. Lielāko tiesu dzejoļus ''dīvanā'' kārtoja alfabēta kārtībā (pēc pēdējā burta). Dzejoļus nedatēja un tiem lielāko tiesu nebija nosaukumu - katra dzejoļa pirmā rinda kalpoja arī kā orientieris, jo klasiskajā poēzijā katra ''beita'' ir ar pabeigtu domu. Eiropā pēc šī parauga dzejas krājumu "Westostlicher Divan" sarakstīja J.V.Gēte. | ||
| + | * '''2.''' Arābu iekarotajās teritorijās [[Kalifs|kalifa]] Omāra (634.-644.) ieviesti atsevišķu dzimtu privilēģiju vai uz valsts rēķina uzturamo ļaužu kategoriju raģistri, vēlāk arī nodokļu reģistri un tos iekasējošas administratīvās padomes, kas reizē bija reģistru glabātuves. | ||
| + | * '''3.''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] un tās [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīs]] ( [[Moldovas principāts|Moldovas]] un [[Valahijas principāts|Valahijas]] principātos, [[Krimas haniste]] u.c.) monarha valsts padome. | ||
| + | * '''4.''' Vairākās Tuvo Austrumu un Vidusāzijas valstīs valsts administratīvās un tiesu iestādes. | ||
| + | * '''5.''' Mēbele. | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 89. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 89. lpp. | ||
| 8. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* Крымский А.Е. История арабов и арабской литературы. - Москва, 1912 | * Крымский А.Е. История арабов и арабской литературы. - Москва, 1912 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://bse.sci-lib.com/article027346.html Значение слова "Диван (книга стихов)" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article027346.html Значение слова "Диван (книга стихов)" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. novembris, plkst. 15.34
Dīvāns (pers. دیوان, dīwān - "pieraksti, grāmata") - atkarībā no konteksta:
- 1. Cantrālāzijas kultūru klasiskajā literatūrā viena dzejnieka dzejoļu krājums. Lielāko tiesu dzejoļus dīvanā kārtoja alfabēta kārtībā (pēc pēdējā burta). Dzejoļus nedatēja un tiem lielāko tiesu nebija nosaukumu - katra dzejoļa pirmā rinda kalpoja arī kā orientieris, jo klasiskajā poēzijā katra beita ir ar pabeigtu domu. Eiropā pēc šī parauga dzejas krājumu "Westostlicher Divan" sarakstīja J.V.Gēte.
- 2. Arābu iekarotajās teritorijās kalifa Omāra (634.-644.) ieviesti atsevišķu dzimtu privilēģiju vai uz valsts rēķina uzturamo ļaužu kategoriju raģistri, vēlāk arī nodokļu reģistri un tos iekasējošas administratīvās padomes, kas reizē bija reģistru glabātuves.
- 3. Osmaņu impērijā un tās vasaļvalstīs ( Moldovas un Valahijas principātos, Krimas haniste u.c.) monarha valsts padome.
- 4. Vairākās Tuvo Austrumu un Vidusāzijas valstīs valsts administratīvās un tiesu iestādes.
- 5. Mēbele.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 89. lpp.
- Крымский А.Е. История Персии, ее литературы и дервишской теософии. - Москва, 1900-1907
- Крымский А.Е. История арабов и арабской литературы. - Москва, 1912
