Atšķirības starp "Dortezeni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni fon '''Dortezeni''' (vc. ''von Baron Dorthesen'', kr. ''фон Дортезены''), latviešu literatūrā arī '''Dorothezeni''' vai '''Dorthezeni''' - sena holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. [[Livonija]]s laikā [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. Latviešu literatūrā vairāku šīs dzimtas locekļu dzīve XIX gs. beigās aprakstīta J. Janševska romānā ''Līgava''. | baroni fon '''Dortezeni''' (vc. ''von Baron Dorthesen'', kr. ''фон Дортезены''), latviešu literatūrā arī '''Dorothezeni''' vai '''Dorthezeni''' - sena holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. [[Livonija]]s laikā [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. Latviešu literatūrā vairāku šīs dzimtas locekļu dzīve XIX gs. beigās aprakstīta J. Janševska romānā ''Līgava''. | ||
| − | Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Bakūzes (''Backhusen''), Dēseles (''Dehsseln, -Kreutzberg , Lautzen am See''), Oksles (''Oxeln'), Ēraga (Ezerraga) ciems, vēlākā Vilku muiža Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā, Zūru (''Suhrshof''), Mustiņu, Meldzeres u.c. muižas. | + | Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Bakūzes (''Backhusen''), Dēseles (''Dehsseln, -Kreutzberg , Lautzen am See''), Oksles (''Oxeln''), Ēraga (Ezerraga) ciems, vēlākā Vilku muiža Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā, Zūru (''Suhrshof''), Mustiņu, Meldzeres u.c. muižas. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Liepājas krasta [[fogts]] (''Strandfogt'') Otto fon Dortezens; piektais Monblāna iekarotājs (1802.) barons M. fon Dortezens. | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Liepājas krasta [[fogts]] (''Strandfogt'') Otto fon Dortezens; piektais Monblāna iekarotājs (1802.) barons M. fon Dortezens. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. decembris, plkst. 17.53
baroni fon Dortezeni (vc. von Baron Dorthesen, kr. фон Дортезены), latviešu literatūrā arī Dorothezeni vai Dorthezeni - sena holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijas laikā Teitoņu ordeņa vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. Latviešu literatūrā vairāku šīs dzimtas locekļu dzīve XIX gs. beigās aprakstīta J. Janševska romānā Līgava.
Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Bakūzes (Backhusen), Dēseles (Dehsseln, -Kreutzberg , Lautzen am See), Oksles (Oxeln), Ēraga (Ezerraga) ciems, vēlākā Vilku muiža Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā, Zūru (Suhrshof), Mustiņu, Meldzeres u.c. muižas.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Liepājas krasta fogts (Strandfogt) Otto fon Dortezens; piektais Monblāna iekarotājs (1802.) barons M. fon Dortezens.
Literatūra par šo tēmu
- Bahmanis K. Georgs von Dortezens par Andreju Spāģi un tautas izglītību. - Rīga, 1935.
