Atšķirības starp "Dunss Skots" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Joanns Dunss Skots''' (~1265-1308.) - [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] mūks, filosofs, ievērojams [[sholastika]]s pārstāvis. Dzimis ap 1265. gadu [[Skotijas karaliste|Skotijas karalistē]]. Bijis pasniedzējs Oksfordas un Parīzes [[Universitāte|universitātēs]]. Savā filosofijā kritizēja [[Tomisms|tomismu]], sliecās nošķirt filosofiju no teoloģijas uzskatot, ka nav iespējams racionāli pamatot ideju, ka pasaule radīta no nekā, atzina saprāta atkarību no gribas. Dievu izprata kā absolūto brīvību. Disputos par [[Universālijas|universālijām]] ieņēma [[Nominālisms|nominālisma]] pozīcijas. Lai uzsvērtu atsevišķā primātu, ieviesa terminu "haecceitas" ("šitādība") individuālās atšķirības nozīmē. Loģikā ieviesa "intencijas" ("ar prātu izprotamās sugas") jēdzienu, pirmais pretstatīja konkrēto nozīmi (viņa termins) abstraktajai nozīmei. Izvirzīja arī mūsdienu matemātiskajā loģikā zināmo tēzi: "No meliem izriet viss, ko vien kāds vēlas". Loģikā nošķīra divus vispārīguma kvantorus: 1) katrs (''omnis'') "jebkura" nozīmē - ņemot visu pēc kārtas; 2) ikviens (''unusquisque'') nozīmē - "lai ko arī ņemtu" (augstākās abstrakcijas veids). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. maijs, plkst. 16.52
Joanns Dunss Skots (~1265-1308.) - franciskāņu mūks, filosofs, ievērojams sholastikas pārstāvis. Dzimis ap 1265. gadu Skotijas karalistē. Bijis pasniedzējs Oksfordas un Parīzes universitātēs. Savā filosofijā kritizēja tomismu, sliecās nošķirt filosofiju no teoloģijas uzskatot, ka nav iespējams racionāli pamatot ideju, ka pasaule radīta no nekā, atzina saprāta atkarību no gribas. Dievu izprata kā absolūto brīvību. Disputos par universālijām ieņēma nominālisma pozīcijas. Lai uzsvērtu atsevišķā primātu, ieviesa terminu "haecceitas" ("šitādība") individuālās atšķirības nozīmē. Loģikā ieviesa "intencijas" ("ar prātu izprotamās sugas") jēdzienu, pirmais pretstatīja konkrēto nozīmi (viņa termins) abstraktajai nozīmei. Izvirzīja arī mūsdienu matemātiskajā loģikā zināmo tēzi: "No meliem izriet viss, ko vien kāds vēlas". Loģikā nošķīra divus vispārīguma kvantorus: 1) katrs (omnis) "jebkura" nozīmē - ņemot visu pēc kārtas; 2) ikviens (unusquisque) nozīmē - "lai ko arī ņemtu" (augstākās abstrakcijas veids).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 94.-95. lpp.
