Atšķirības starp "Dzimtbūšana" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Dzimtbūšana''' (angl. ''serfdom'', vāc. ''Leibeigenschaft'', fr. ''servage'', kr. ''крепостничество'') - [[zemniecība]]s feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā [[Senjors|senjoru]] administratīvajai un tiesu varai. No senjora varas atkarīgos [[Zemneicība|zemniekus]] un [[muižas ļaudis]] dēvē par '''dzimtcilvēkiem''' jeb '''dzimtļaudīm''' (fr. ''serfs''), kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena [[Senjors|senjora]] pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Rietumeiropā dzimtbūšana no VII-IX gs. līdz XVI-XVIII gs. Centrāleiropā - no VII-IX gs. līdz XVIII-XIX gs., Austrumeiropā no XV gs. līdz 1861. gadam. Atkarībā no gadsimta, arī dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to kunga iegribas.
 
'''Dzimtbūšana''' (angl. ''serfdom'', vāc. ''Leibeigenschaft'', fr. ''servage'', kr. ''крепостничество'') - [[zemniecība]]s feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā [[Senjors|senjoru]] administratīvajai un tiesu varai. No senjora varas atkarīgos [[Zemneicība|zemniekus]] un [[muižas ļaudis]] dēvē par '''dzimtcilvēkiem''' jeb '''dzimtļaudīm''' (fr. ''serfs''), kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena [[Senjors|senjora]] pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Rietumeiropā dzimtbūšana no VII-IX gs. līdz XVI-XVIII gs. Centrāleiropā - no VII-IX gs. līdz XVIII-XIX gs., Austrumeiropā no XV gs. līdz 1861. gadam. Atkarībā no gadsimta, arī dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to kunga iegribas.
  
== Literatūra ==
+
Skat. arī [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.]]
  
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
+
== Literatūra par šo tēmu ==
 +
 
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
 
----
 
----
 
* Freedman P., Bourin M. ed., Forms of Servitude in Northern and Central Europe. / Decline, Resistance and Expansion. - Brepols, 2005
 
* Freedman P., Bourin M. ed., Forms of Servitude in Northern and Central Europe. / Decline, Resistance and Expansion. - Brepols, 2005
9. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* Pierre Bonnassie. From Slavery to Feudalism in South-Western Europe. Trans. Birrell Jean. - Cambridge: Cambridge UP, 1991
 
* Pierre Bonnassie. From Slavery to Feudalism in South-Western Europe. Trans. Birrell Jean. - Cambridge: Cambridge UP, 1991
 
----
 
----
* Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. — 604 с.
+
* Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин»: СПб., 2006, 604 с.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. jūnijs, plkst. 19.07

Dzimtbūšana (angl. serfdom, vāc. Leibeigenschaft, fr. servage, kr. крепостничество) - zemniecības feodālās atkarības forma, kas izpaudās piesaistīšanā pie apstrādājamās zemes, pakļaušanā senjoru administratīvajai un tiesu varai. No senjora varas atkarīgos zemniekus un muižas ļaudis dēvē par dzimtcilvēkiem jeb dzimtļaudīm (fr. serfs), kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena senjora pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Rietumeiropā dzimtbūšana no VII-IX gs. līdz XVI-XVIII gs. Centrāleiropā - no VII-IX gs. līdz XVIII-XIX gs., Austrumeiropā no XV gs. līdz 1861. gadam. Atkarībā no gadsimta, arī dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to kunga iegribas.

Skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.

  • Freedman P., Bourin M. ed., Forms of Servitude in Northern and Central Europe. / Decline, Resistance and Expansion. - Brepols, 2005
  • Frantzen, Allen J., and Douglas Moffat, eds. The World of Work: Servitude, Slavery and Labor in Medieval England. - Glasgow: Cruithne P, 1994
  • Pierre Bonnassie. From Slavery to Feudalism in South-Western Europe. Trans. Birrell Jean. - Cambridge: Cambridge UP, 1991

  • Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин»: СПб., 2006, 604 с.

Resursi internetā par šo tēmu