Eksperimentālā arheoloģija
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 29. novembris, plkst. 18.25, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Eksperimentālā arheoloģija - arheoloģijas apakšnozare, kas izmanto virkni dažādu metožu, paņēmienu, analīzes veidu un pieeju kontrolētā atdarinošā eksperimentā ar nolūku izvirzīt un pārbaudīt hipotēzes, kas balstītas uz arheoloģisko avotu materiālu (piemēram, objekta izgatavošana vai darba process, izmantojot tikai attiecīgā laika perioda materiālus un tehnoloģijas). Eksperimentālās arheoloģijas produkts ir nevis priekšmets – nams, cirvis, pods, audums utml., - bet gan informācija par tā izgatavošanas procesu un apstākļiem.
Literatūra par šo tēmu
- Bērziņš V., Dumpe B. Ēdiena eksperimentāla gatavošana, lietojot neolīta laika māla trauku rekonstrukcijas. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – Rīga, 2005 - Nr.1
- Dumpe B. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku. // Arheoloģija un etnogrāfija XXI. – Rīga, 2003.
- Apals J. Arheoloģiskie eksperimenti un rekonstrukcijas. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – Rīga, 1995. – Nr.2
- Apals Jānis. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā. - Rīga: Zinātne, 1986.
- Малинова Р. Малина Я. Прыжок в прошлое. – Москва, 1988 - 272 c.
