Eparhs
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 13. novembris, plkst. 13.55, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Eparhs (gr. επαρχος, eparchos - "pārvaldnieks") – atkarībā no konteksta:
- 1. Imperatora iecelts provinces (eparhijas) militārais un civilais pārvaldnieks. Justiniana I laikā (527.-565.) valsts bija sadalīta 64 eparhijās, kuras pārvaldīja 64 eparhi.
- 2. Augstākā amatpersona (ὁ ἕπαρχος τῆς πόλεως) Bizantijas impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles pārvaldē. Pārvaldījas un sprieda tiesu, uzraudzīja sabiedriskās kārtības dienestus, garnizonu, cietumu, kontrolēja tirgotāju un amatnieku korporācijas. Pēc Konstantinopoles nopostīšanas 1204. gadā saglabājās kā goda tituls bez reālas varas un pienākumiem.
- 3. Provinces pārvaldnieks Makurijā (Nūbijā]] VI-XIV gs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
