Esti no Drīzdenes

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 20. janvāris, plkst. 18.00, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
von der Oest a. d. H. Drysden

fon der Esti no Drīzdenes, fon der Esti baroni Drīzdeni, fon der Esti saukti par fon Drīzeniem jeb fon der Esti-Drīzeni (von der Oest a. d. H. Drysden, von der Oest genannt Drysden, Oest-Drysden, von der Oest genannt von Driesen, kr. фон дер Эст-Дризден, Ост-Дризен) - vācu izcelsmes (Prūsija) bruņniecības dzimta un tās vācbaltiešu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes un Kalugas guberņās. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir barons Karls von der Ests (Karl Wilhelm Heinrich von der Oest a. d. H. Driesden, 1746-1827), kurš ieradās Kurzemē no dzimtas pils Drīzdenē (Drysden, pol. Drezdenko), Silēzijā, stājoties Kurzemes un Zemgales hercoga militārajā dienestā. 1801. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes hercoga bruņoto spēku komandieris, vēlāk Krievijas impērijas armijas ģenerāladjutants, ģenerālleitnants, slepenpadomnieks, imperatora flīģeladjutants, Kurzemes gubernators barons Karls fon der Ests-Drīzdens (Karl Wilhelm Heinrich von der Oest a. d. H. Driesden, kr. Карл-Вильгельм Карлович фон дер Дризен, 1746-1827); Preobraženskas gvardes pulka komandieris Georgs fon der Ests-Drīzdens (Georg von der Oest a. d. H. Drysden, kr. Егор Васильевич фон дер Дризен, 1780—1812); karu ar Napoleonu varonis, infantērijas ģenerālis, barons Frīdrihs fon der Ests-Drīzdens (Friedrich Wilhelm von der Oest a. d. H. Drysden, kr. Фёдор Васильевич фон дер Дризен, 1781-1851); krievu-turku kara (1877-1878) varonis, ģenerālis, barons Aleksandrs fon der Ests-Drīzdens (Alexander von der Oest a. d. H. Drysden, kr. Александр Фёдорович фон дер Дризен, 1824-1893); literatūras un teātra vēsturnieks Nikolajs fon der Ests-Drīzdens (kr. Николай фон дер Дризен, 1858-1935).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ozolmuiža (Eckhofhen/Paulsgnade), mazā Ozolmuiža jeb Strautnieku (Waldekshof/Sorgenfrei) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Соколинский Е. К. История рода Дризенов: эмиграция в Россию, эмиграция из России. // Источники по истории адаптации российских эмигрантов в XIX-XX вв. - Москва, 1997

Resursi internetā par šo tēmu