Atšķirības starp "Fadzja" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
20. rindiņa: 20. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://www.worldfuturefund.org/wffmaster/Reading/China/China%20Legalism.htm Chinese Legalism: Documentary Materials and Ancient Totalitarianism - online texts, links and books.]
 
* [http://www.worldfuturefund.org/wffmaster/Reading/China/China%20Legalism.htm Chinese Legalism: Documentary Materials and Ancient Totalitarianism - online texts, links and books.]
 +
----
 +
* [http://de.encarta.msn.com/encyclopedia_761579961/Legalismus.html Legalismus -Encyclopedia MSN Encarta]
 +
* [http://homepage.univie.ac.at/franz.martin.wimmer/se0405konzref_Dateien/Hausknotz.html Florentina Hausknotz. Der Legalismus.]
 +
* [http://books.google.lv/books?id=f4AeAAAAIAAJ&pg=PA30&lpg=PA30&dq=Legalismus&source=bl&ots=21dLdw1CA-&sig=dVafCAKMAtcXsG2yJ1lJIhLcwu8&hl=lv&ei=4RQsSsmWO8P0_Aaf-YTgCg&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1#PPA31,M1 Oskar Weggel. Chinesische Rechtsgeschichte.]
 
----
 
----
 
* [http://daolao.ru/east_phi/fajia.htm Фа-цзя (Школа Закона)]
 
* [http://daolao.ru/east_phi/fajia.htm Фа-цзя (Школа Закона)]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. jūnijs, plkst. 21.47

Fadzja jeb likumziņu skola (ķīn. 法家, piņj. fǎjiā; angl. legalists, legisme, legalism, school of law, vāc. Legalismus, Gesetzesschule, fr. légisme, kr. легизм, законники) - viens no galvenajiem ideoloģiskajiem strāvojumiem Senajā Ķīnā, kura idejas bija visu turpmāko impēriju, ieskaitot pat ĶTR valdīšanas principu, kā arī jurisprudences pamatā. Zināmākie pārstāvji ir Šans Jans (IV gs.p.m.ē.), Haņs Feijs un Li Si(III gs.p.m.ē.), Lo Guaņdžuns (XIV gs.) u.c. Par svarīgāko cilvēku labklājības nodrošināšanā uzskatīja taisnīgus likumus un cilvēku vienlīdzību likuma priekšā (no kā izrietēja amatu un titulu piešķiršana pēc spējām, nevis pēc izcelsmes utt.). Veicināja valsts centralizāciju, viņuprāt netaisnīgu paražu izskaušanu u.c. reformas. Fadzja eokonomisko un politisko uzskatu filosofisko pamatojumu deva Haņs Feijs, postulējot, ka dabiskie likumi (dao) nosaka pasaules attīstību, tāpēc arī cilvēku sabiedrībā jābūt šādiem likumiem (法, fa), kas kalpotu cilvēkiem par to rīcības kritērijiem. To nodrošina Debesu Dēla vara (勢, shì) un taisnīga pārvalde (術, shù).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 116. lpp.

  • Creel H.G. The Totalitarianism of the Legalists. // Chinese Thought from Confucius to Mao Tsê-tung. - University of Chicago Press: Chicago, 1953
  • The Book of Lord Shang: A Classic of the Chinese School of Law. / Duyvendak, J.J.L., trans. - Probsthain: London, 1928
  • Pu-hai, Shen. Appendix C: The Shen Pu-hai Fragments. // A Chinese Political Philosopher of the Fourth Century B.C. / Translated by Herrlee G. Creel. - University of Chicago Press: Chicago, 1974
  • Han Fei Tzu: Basic Writings. / Watson, Burton, trans. - Columbia University Press: New York, 1964

  • Die Kunst der Staatsführung: die Schriften des Meisters Han Fei. / aus dem Altchinesischen übersetzt von Wilmar Mögling - Kiepenheuer: Leipzig, 1994

  • Переломов Л.С. Конфуцианство и легизм в политической истории Китая. - Москва,1981

Resursi internetā par šo tēmu