Atšķirības starp "Felkerzāmi" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Foelkersahm_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Foelkersahm_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Felkerzāmi''' (vc. ''von Fölkersahm, Völckersahm''; kr. ''фон Фок'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās. Baltijas dzimtas līnija aizsākās 1432. gadā, kad Rīgas arhibīskaps izlēņoja Heinriham Folkersheimam Veļķu zemes. 1519. gadā Johans no Felkerzāmas (Johann von Fölkersam, ?-1557.) kļuva par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali, saņemot lēnī Kalkūnes zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīja Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina Felkerzāmu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas arhibīskapijas karavadonis Frīdrihs fon Felkerzāms (?-1559.); [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s diplomāts Melhiors fon Felkerzāms (1601.–1665.); hercogistes valstsvirs [[Felkerzāms Georgs Fridrihs fon|Georgs fon Felkerzāms]] (1766.–1848.); Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnats Vilhelms fon Felkerzāms (1712.–1791.); artilērijas ģenerālis Jakobs Joahims fon Felkerzāms (1759.–1810.); Vidzemes civilgubernators Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766.–1848.); kontradmirālis Dmitrijs fon Felkerzāms (1846.-1905.); Baltijas sabiedriskasi darbinieks [[Felkerzāms Hamilkars Eižens Magnuss fon|Hamilkars fon Felkerzāms]] (1854.–1929.). | + | fon '''Felkerzāmi''' (vc. ''von Fölkersahm, Völckersahm''; kr. ''фон Фок'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas dzimtas līnija aizsākās 1432. gadā, kad Rīgas arhibīskaps izlēņoja Heinriham Folkersheimam Veļķu zemes. 1519. gadā Johans no Felkerzāmas (Johann von Fölkersam, ?-1557.) kļuva par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali, saņemot lēnī Kalkūnes zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīja Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina Felkerzāmu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas arhibīskapijas karavadonis Frīdrihs fon Felkerzāms (?-1559.); [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s diplomāts Melhiors fon Felkerzāms (1601.–1665.); hercogistes valstsvirs [[Felkerzāms Georgs Fridrihs fon|Georgs fon Felkerzāms]] (1766.–1848.); Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnats Vilhelms fon Felkerzāms (1712.–1791.); artilērijas ģenerālis Jakobs Joahims fon Felkerzāms (1759.–1810.); Vidzemes civilgubernators Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766.–1848.); kontradmirālis Dmitrijs fon Felkerzāms (1846.-1905.); Baltijas sabiedriskasi darbinieks [[Felkerzāms Hamilkars Eižens Magnuss fon|Hamilkars fon Felkerzāms]] (1854.–1929.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Veļķu (''Hohenbergen, Welkenhof''), Kalkūnes (''Kalkuhnen'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Veļķu (''Hohenbergen, Welkenhof''), Kalkūnes (''Kalkuhnen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 24. janvāris, plkst. 11.37
fon Felkerzāmi (vc. von Fölkersahm, Völckersahm; kr. фон Фок) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Baltijas dzimtas līnija aizsākās 1432. gadā, kad Rīgas arhibīskaps izlēņoja Heinriham Folkersheimam Veļķu zemes. 1519. gadā Johans no Felkerzāmas (Johann von Fölkersam, ?-1557.) kļuva par Livonijas ordeņa vasali, saņemot lēnī Kalkūnes zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīja Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina Felkerzāmu tiesības uz barona titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas arhibīskapijas karavadonis Frīdrihs fon Felkerzāms (?-1559.); Kurzemes un Zemgales hercogistes diplomāts Melhiors fon Felkerzāms (1601.–1665.); hercogistes valstsvirs Georgs fon Felkerzāms (1766.–1848.); Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnats Vilhelms fon Felkerzāms (1712.–1791.); artilērijas ģenerālis Jakobs Joahims fon Felkerzāms (1759.–1810.); Vidzemes civilgubernators Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766.–1848.); kontradmirālis Dmitrijs fon Felkerzāms (1846.-1905.); Baltijas sabiedriskasi darbinieks Hamilkars fon Felkerzāms (1854.–1929.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Veļķu (Hohenbergen, Welkenhof), Kalkūnes (Kalkuhnen) u.c. muižas.
