Atšķirības starp "Feniķija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Feniķija''' - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja [[feniķieši]]: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, [[Palestīna]]s piekrastes [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta, [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās. | + | '''Feniķija''' (no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja [[feniķieši]]: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, [[Palestīna]]s piekrastes [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta, [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās. Izveidoja oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]], kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. |
| + | |||
| + | Audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 11.54
Feniķija (no sengr. Φοίνικες - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja feniķieši: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, Palestīnas piekrastes pilsētvalstu - Biblas, Tiras, Sidonas, - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un Hetu valsts norieta, Ēģiptes novājināšanās. Izveidoja oriģinālu civilizāciju, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība.
Audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes.
