Atšķirības starp "Feniķija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Feniķija''' (no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja [[feniķieši]]: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, [[Palestīna]]s piekrastes [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta, [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās. Izveidoja oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]], kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. | '''Feniķija''' (no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja [[feniķieši]]: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, [[Palestīna]]s piekrastes [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta, [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās. Izveidoja oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]], kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. | ||
| − | Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība, kas visai drīz | + | Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un [[Feniķiešu kuģi|kuģubūve]], kas visai drīz tika piemēraota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos.. |
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 12.12
Feniķija (no sengr. Φοίνικες - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja feniķieši: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, Palestīnas piekrastes pilsētvalstu - Biblas, Tiras, Sidonas, - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un Hetu valsts norieta, Ēģiptes novājināšanās. Izveidoja oriģinālu civilizāciju, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība.
Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un kuģubūve, kas visai drīz tika piemēraota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos..
