Atšķirības starp "Feniķija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Feniķija''' (no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja [[feniķieši]]: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, [[Palestīna]]s piekrastes [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas u.c. - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta, [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās. Izveidoja oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]], kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. | '''Feniķija''' (no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja [[feniķieši]]: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, [[Palestīna]]s piekrastes [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas u.c. - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta, [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās. Izveidoja oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]], kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. | ||
| − | Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un [[Feniķiešu kuģi|kuģubūve]], kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas [[kolonija]]s svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrijā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par [[Asīrijas valsts]] provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta Jaunbabilonijas valstī, bet sākot ar 539. g. p.m.ē. Persijas valstī. Pēc | + | Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un [[Feniķiešu kuģi|kuģubūve]], kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas [[kolonija]]s svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrijā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par [[Asīrijas valsts]] provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta Jaunbabilonijas valstī, bet sākot ar 539. g. p.m.ē. Persijas valstī. Pēc feniķiešu zemju iekarošanas un iekļaušanas [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalstī]] 332. g.p.m.ē., savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši pamazām sāka saplūst ar jaunienācējiem, līdz vēl pirms m.ē. sākuma jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši. |
Feniķiešu civilizācija turpinājās nozīmīgākajā no kolonijām - [[Kartāga|Kartāgā]] (Jaunā pilsēta), dibināta IX gs. beigās p.m.ē., - kas kļuva par dominējošo feniķiešu pilsētvalsti, kuras ietekmes sfērā bija visa Vidusjūras rietumdaļa. | Feniķiešu civilizācija turpinājās nozīmīgākajā no kolonijām - [[Kartāga|Kartāgā]] (Jaunā pilsēta), dibināta IX gs. beigās p.m.ē., - kas kļuva par dominējošo feniķiešu pilsētvalsti, kuras ietekmes sfērā bija visa Vidusjūras rietumdaļa. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 12.25
Feniķija (no sengr. Φοίνικες - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja feniķieši: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, Palestīnas piekrastes pilsētvalstu - Biblas, Tiras, Sidonas u.c. - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un Hetu valsts norieta, Ēģiptes novājināšanās. Izveidoja oriģinālu civilizāciju, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība.
Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un kuģubūve, kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas kolonijas svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrijā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par Asīrijas valsts provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta Jaunbabilonijas valstī, bet sākot ar 539. g. p.m.ē. Persijas valstī. Pēc feniķiešu zemju iekarošanas un iekļaušanas Maķedonijas lielvalstī 332. g.p.m.ē., savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši pamazām sāka saplūst ar jaunienācējiem, līdz vēl pirms m.ē. sākuma jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši.
Feniķiešu civilizācija turpinājās nozīmīgākajā no kolonijām - Kartāgā (Jaunā pilsēta), dibināta IX gs. beigās p.m.ē., - kas kļuva par dominējošo feniķiešu pilsētvalsti, kuras ietekmes sfērā bija visa Vidusjūras rietumdaļa.
