Atšķirības starp "Feniķija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Feniķija''' (an. ''Phoenicia'', vc. ''Phönizier'', kr. ''Финикия''; no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - [[feniķieši|feniķiešu]] (amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, Beritas u.c. - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē. (pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta un [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās) 8 līdz 25 km platā un aptuveni 200 km garā Vidusjūras [[Palestīna]]s piekrastas joslā. | + | '''Feniķija''' (an. ''Phoenicia'', vc. ''Phönizier'', kr. ''Финикия''; no sengr. ''Φοίνικες'' - "purpura zeme") - [[feniķieši|feniķiešu]] (amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - Biblas, Tiras, Sidonas, Beritas u.c. - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē. (pēc Mikēnu un [[Hetu valsts]] norieta un [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] novājināšanās) 8 līdz 25 km platā un aptuveni 200 km garā Vidusjūras [[Palestīna]]s piekrastas joslā, Vidusjūras baseinā lielākais tirdzniecības ceļu krustpunkts un centrs laikā no 1200. g.p.m.ē. līdz 700. g.p.m.ē. |
Apdzīvoja reģionu aptuveni kopš 2300. g.p.m.ē., pamazām izveidojot oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]] ar zināmu šumeru-akadiešu un [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] civilizāciju ietekmi ietekmi, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un [[Feniķiešu kuģi|kuģubūve]], kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar stikla izstrādājumiem, papirusu, zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Izveidoja fonētisko burtu rakstību – alfabētu. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas [[kolonija]]s svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrijā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par [[Asīrijas valsts]] provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta [[Jaunbabilonija]]s valstī, bet sākot ar 539. g.p.m.ē. - [[Ahamenīdu lielvalsts|Ahamenīdu lielvalstī]]. Pēc feniķiešu zemju iekarošanas un iekļaušanas [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalstī]] 332. g.p.m.ē., savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši vai nu emigrēja uz savām kolonijām, vai pamazām sāka saplūst ar jaunienācējiem, līdz vēl pirms m.ē. sākuma jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši. | Apdzīvoja reģionu aptuveni kopš 2300. g.p.m.ē., pamazām izveidojot oriģinālu [[Civilizācija|civilizāciju]] ar zināmu šumeru-akadiešu un [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] civilizāciju ietekmi ietekmi, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un [[Feniķiešu kuģi|kuģubūve]], kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar stikla izstrādājumiem, papirusu, zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Izveidoja fonētisko burtu rakstību – alfabētu. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas [[kolonija]]s svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrijā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par [[Asīrijas valsts]] provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta [[Jaunbabilonija]]s valstī, bet sākot ar 539. g.p.m.ē. - [[Ahamenīdu lielvalsts|Ahamenīdu lielvalstī]]. Pēc feniķiešu zemju iekarošanas un iekļaušanas [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalstī]] 332. g.p.m.ē., savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši vai nu emigrēja uz savām kolonijām, vai pamazām sāka saplūst ar jaunienācējiem, līdz vēl pirms m.ē. sākuma jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 13.24
Feniķija (an. Phoenicia, vc. Phönizier, kr. Финикия; no sengr. Φοίνικες - "purpura zeme") - feniķiešu (amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) pilsētvalstu - Biblas, Tiras, Sidonas, Beritas u.c. - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē. (pēc Mikēnu un Hetu valsts norieta un Ēģiptes novājināšanās) 8 līdz 25 km platā un aptuveni 200 km garā Vidusjūras Palestīnas piekrastas joslā, Vidusjūras baseinā lielākais tirdzniecības ceļu krustpunkts un centrs laikā no 1200. g.p.m.ē. līdz 700. g.p.m.ē.
Apdzīvoja reģionu aptuveni kopš 2300. g.p.m.ē., pamazām izveidojot oriģinālu civilizāciju ar zināmu šumeru-akadiešu un ēģiptiešu civilizāciju ietekmi ietekmi, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība. Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un kuģubūve, kas visai drīz tika piemērota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos, bet vēlāk visā Vidusjūras akvatorijā. Tirgojās ar stikla izstrādājumiem, papirusu, zeltu, vergiem, ziloņkaulu, alvu, varu, svinu, tekstilu u.c. precēm. Izveidoja fonētisko burtu rakstību – alfabētu. Sākot ar X gs.p.m.ē. Feniķijas pilsētas sāka intensīvi dibināt savas kolonijas svarīgākajos jūras piekrastes punktos - Ziemeļāfrijā, Pireneju pussalā un Vidusjūras salās, - sasniedzot pat Atlantijas okeānu. Tiek pieļauts, ka feniķieši esot sasnieguši arī Lielbritāniju, no kuras veduši alvu un varu. Sākot ar VIII gs.p.m.ē. Feniķija kļuva par Asīrijas valsts provinci, zaudējot monopolstāvokli Vidusjūras tirdzniecībā, bet viņu vietā nāca sengrieķu tirgotāji. Pēc Asīrijas sabrukuma Feniķija tika iekļauta Jaunbabilonijas valstī, bet sākot ar 539. g.p.m.ē. - Ahamenīdu lielvalstī. Pēc feniķiešu zemju iekarošanas un iekļaušanas Maķedonijas lielvalstī 332. g.p.m.ē., savā vēsturiskajā dzimtenē palikušie feniķieši vai nu emigrēja uz savām kolonijām, vai pamazām sāka saplūst ar jaunienācējiem, līdz vēl pirms m.ē. sākuma jau bija helenizējušies un kā patstāvīga kultūra pilnībā izzuduši.
Feniķiešu civilizācija turpinājās nozīmīgākajā no kolonijām - Kartāgā (Jaunā pilsēta), dibināta IX gs. beigās p.m.ē., - kas kļuva par dominējošo feniķiešu pilsētvalsti, kuras ietekmes sfērā bija visa Vidusjūras rietumdaļa.
