Feniķija

Feniķija (no sengr. Φοίνικες - "purpura zeme") - reģions (šaura zemes strēle, kas 8 līdz 25 km platumā stiepās gar Vidusjūras piekrasti, un kuru apdzīvoja feniķieši: amorītu–kanaāniešu cilšu savienība) un valstisks veidojums Vidusjūras baseina austrumos, Palestīnas piekrastes pilsētvalstu - Biblas, Tiras, Sidonas, - "konfederācija", kas izveidojās ap 1200. g.p.m.ē., pēc Mikēnu un Hetu valsts norieta, Ēģiptes novājināšanās. Izveidoja oriģinālu civilizāciju, kurā, kaut tā bija savam laikam tipiski agrāra ekonomika, daudz lielāku lomu spēlēja amatniecība un tirdzniecība.

Ārpus pilsētām klasiski agrāra sabiedrība, audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Visai attīstīta zvejniecība un kuģubūve, kas visai drīz tika piemēraota tirdzniecības vajadzībām, feniķiešiem kļūstot par dominējošo faktoru Vidusjūras austrumdaļas jūras tirdzniecības ceļos..