Atšķirības starp "Ferzeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Baron_Fersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Baron_Fersen_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] |
| − | baroni '''Ferzeni''' (vc. ''Baron Fersen'', kr. ''бароны Ферзены'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Ap 1535. ieradās [[Livonija|Livonijā]] (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). Vidzemes Ferzeni neizcēlās ar turību, taču tiek laikabiedru pieminēti kā ļoti izglītota, ekstravaganta un kultūras bagāta dzimta (slavena arī ar izsmalcinātāko un plašāko mākslas darbu kolekciju Baltijā). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem pieminami: Francijas karaļa Luija XVI draugs un glābšanas organizētājs, Zviedrijas brīvkungs Aksels fon Ferzens (''Hans Axel von Fersen'', 1755.-1810.). | + | baroni '''Ferzeni''' (vc. ''Baron Fersen'', kr. ''бароны Ферзены'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (''Lorenz von Fersen'') ieradās [[Livonija|Livonijā]], aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]] (kopš 1719. gada - [[Grāfs|grāfi]]). Vidzemes Ferzeni neizcēlās ar turību, taču tiek laikabiedru pieminēti kā ļoti izglītota, ekstravaganta un kultūras bagāta dzimta (slavena arī ar izsmalcinātāko un plašāko mākslas darbu kolekciju Baltijā). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem pieminami: Francijas karaļa Luija XVI draugs un glābšanas organizētājs, Zviedrijas brīvkungs Aksels fon Ferzens (''Hans Axel von Fersen'', 1755.-1810.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (''Adsel-Scwartzhof''), Vecsalacas, Pāles; Vidzemes igauņu daļā - Saues (''Friedrichshof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (''Adsel-Scwartzhof''), Vecsalacas, Pāles; Vidzemes igauņu daļā - Saues (''Friedrichshof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 15. janvāris, plkst. 14.24
baroni Ferzeni (vc. Baron Fersen, kr. бароны Ферзены) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (Lorenz von Fersen) ieradās Livonijā, aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas brīvkungiem (kopš 1719. gada - grāfi). Vidzemes Ferzeni neizcēlās ar turību, taču tiek laikabiedru pieminēti kā ļoti izglītota, ekstravaganta un kultūras bagāta dzimta (slavena arī ar izsmalcinātāko un plašāko mākslas darbu kolekciju Baltijā). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem pieminami: Francijas karaļa Luija XVI draugs un glābšanas organizētājs, Zviedrijas brīvkungs Aksels fon Ferzens (Hans Axel von Fersen, 1755.-1810.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (Adsel-Scwartzhof), Vecsalacas, Pāles; Vidzemes igauņu daļā - Saues (Friedrichshof) u.c. muižas.
