Atšķirības starp "Firsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
* '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem [[lielhercogs]], [[lielkņazs]].
 
* '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem [[lielhercogs]], [[lielkņazs]].
 
* '''Impērijas firsts''' (''Reichsfürst'') - nepastarpināti imperatoram pakļauta (tā tiešais [[vasalis]]) augstākā [[aristokrātija|aristokrāta]] ar padomdevēja tiesībām tituls.
 
* '''Impērijas firsts''' (''Reichsfürst'') - nepastarpināti imperatoram pakļauta (tā tiešais [[vasalis]]) augstākā [[aristokrātija|aristokrāta]] ar padomdevēja tiesībām tituls.
* '''Baznīcas firsts''' (''Kirchenfürst'') - nepastarpināt [[Pāvests|pāvestam]] un imperatoram pakļauta, no citas varas neatkarīgas [[Baznīcas valsts]] (piem., bīskapijas) vadītāja ([[Bīskaps|bīskapa]]) apzīmējums.
+
* '''Baznīcas firsts''' (''Kirchenfürst'') - nepastarpināt [[Pāvests|pāvestam]] un imperatoram pakļauta, no citas varas neatkarīgas [[Baznīcas valsts]] teritorijas vadītāja ([[Bīskaps|bīskapa]] kā bīskapijas vadītāja) apzīmējums.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 09.49

Firsts (vāc. Fürst, no senaugšvāc. furisto - no lat. princeps t.i. "pirmais") - vācu zemēs prinča titula (par Prinz dēvēja karaļnamam piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents, no karaļa tieši neatkarīgs, taču rangā un statusā mazliet zemāks valdnieks (piemēram, Lihtenšteinas firstistes - Fürstentum Liechtenstein - monarhs). XIII gs. vācu zemēs bija 93 garīgie un 14 laicīgie firsti.

  • Kūrfirsts (vāc. Kurfürst, no senaugšvācu kuren, "vēlēt" + furisto, "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. princeps elector imperii; angl. Prince-elector) – t.i., impērijas firsts, kuram ir tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas ķeizaru - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar kūrfirstu kolēģiju.
  • Lielfirsts (Großfürst) - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem lielhercogs, lielkņazs.
  • Impērijas firsts (Reichsfürst) - nepastarpināti imperatoram pakļauta (tā tiešais vasalis) augstākā aristokrāta ar padomdevēja tiesībām tituls.
  • Baznīcas firsts (Kirchenfürst) - nepastarpināt pāvestam un imperatoram pakļauta, no citas varas neatkarīgas Baznīcas valsts teritorijas vadītāja (bīskapa kā bīskapijas vadītāja) apzīmējums.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 17., 83. lpp.

  • Fürstliche Häuser XVII. Band 133 / Genealogisches Handbuch des Adels. - Starke-Verlag, Limburg a.d.Lahn 2004, ISBN 3-7980-0833-7
  • Gregor von Rezzori. Idiotenführer durch die deutsche Gesellschaft. 1. Hochadel. - Rowohlt-Verlag, Reinbek, 1963
  • Julius Ficker. Vom Reichfürstenstande. - Innsbruck, 1861
  • Karl-Friedrich Krieger. König, Reich und Reichsreform im Spätmittelalter. - München, 2005, ISBN 3-486-57670-4
  • Malte Prietzel. Das Heilige Römische Reich im Spätmittelalter. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2004, ISBN 3534151313
  • Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495 – 1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3534151186
  • Helmut Neuhaus. Das Reich in der frühen Neuzeit. - München, 2003, ISBN 3-486-56729-2
  • Hermann Conrad. Deutsche Rechtsgeschichte, Bd.1: Frühzeit und Mittelalter; Bd. 2: Neuzeit bis 1806. - Karlsruhe, 1966
  • Dieter Mertens. Der Fürst. Mittelalterliche Wirklichkeiten und Ideen. - Köln, Weimar, Wien, 1998

Resursi internetā par šo tēmu