Firsts

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 11. janvāris, plkst. 09.27, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Firsts (vāc. Fürst, no senaugšvāc. furisto - no lat. princeps t.i. "pirmais"). Prinčs titula (par Prinz dēvēja karaļnamam piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents vācu zemēs, no karaļa tieši neatkarīgs, taču rangā un statusā mazliet zemāks valdnieks, piemēram, Lihtenšteinas firstistes (Fürstentum Liechtenstein) monarhu. XIII gs. vācu zemēs bija 93 garīgie un 14 laicīgie firsti.

  • Kūrfirsts (vāc. Kurfürst, no senaugšvācu kuren, "vēlēt" + furisto, "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. princeps elector imperii; angl. Prince-elector) – t.i., impērijas firsts, kuram ir tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas ķeizaru - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar kūrfirstu kolēģiju.
  • Lielfirsts (Großfürst) - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem lielhercogs, lielkņazs.
  • Fürstprimas
  • Reichsfürst
  • Baznīcas firsts (Kirchenfürst)
  • Landesfürst

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 17., 83. lpp.

  • Fürstliche Häuser XVII. Band 133 / Genealogisches Handbuch des Adels. - Starke-Verlag, Limburg a.d.Lahn 2004, ISBN 3-7980-0833-7
  • Gregor von Rezzori. Idiotenführer durch die deutsche Gesellschaft. 1. Hochadel. - Rowohlt-Verlag, Reinbek, 1963

Resursi internetā par šo tēmu