Atšķirības starp "Flemingi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Fleming_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Fleming_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
baroni fon '''Flemingi''' (vc. ''von Fleming''; kr. ''фон Флеминги'') - flāmu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1561. gadā Flemingi no Nūnsas kļuva par Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungiem]], 1569. gadā Flemingi no Vīkas kļuva par brīvkungiem, taču abas šīs līnijas aprāvās XVI gs. beigās. Jaunākā līnija, kas cēlusies no Henriha Klāsona, 1625. gadā tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā, bet 1654. gadā Ēriks Henrihsons kļuva par brīvkungu un aizsāka Flemingu no Laisas līniju (kas aprāvās 1786. gadā).
+
baroni fon '''Flemingi''' (vc. ''von Fleming''; kr. ''фон Флеминги'') - flāmu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais tiek minēts Klauss Flāms (''Claus Fleming''), kurš starp 1331. un 1354. gadu minēts kā [[Bejī|beilifs]] Rīgenas salā. Tā pēcteči saņēma lēnī Vilnes zemes (zv. ''Villnäs'', som. ''Louhisaari'') Somijā, kur dzimtai turpmāk bija liela ietekme. Stokholmas pārvaldnieks (''Lars Fleming'', ?-1562.) 1561. gadā kļuva par Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]]. 1625. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
 
 
1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
 
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. janvāris, plkst. 12.20

Fleming Wappen.png

baroni fon Flemingi (vc. von Fleming; kr. фон Флеминги) - flāmu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais tiek minēts Klauss Flāms (Claus Fleming), kurš starp 1331. un 1354. gadu minēts kā beilifs Rīgenas salā. Tā pēcteči saņēma lēnī Vilnes zemes (zv. Villnäs, som. Louhisaari) Somijā, kur dzimtai turpmāk bija liela ietekme. Stokholmas pārvaldnieks (Lars Fleming, ?-1562.) 1561. gadā kļuva par Zviedrijas karalistes brīvkungu. 1625. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā.