Atšķirības starp "Flemingi" versijām
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Fleming_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Fleming_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Flemingi''' (vc. ''von Fleming''; kr. ''фон Флеминги'') - flāmu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1561. gadā | + | baroni fon '''Flemingi''' (vc. ''von Fleming''; kr. ''фон Флеминги'') - flāmu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais tiek minēts Klauss Flāms (''Claus Fleming''), kurš starp 1331. un 1354. gadu minēts kā [[Bejī|beilifs]] Rīgenas salā. Tā pēcteči saņēma lēnī Vilnes zemes (zv. ''Villnäs'', som. ''Louhisaari'') Somijā, kur dzimtai turpmāk bija liela ietekme. Stokholmas pārvaldnieks (''Lars Ivarsson Fleming'', ?-1562.) 1561. gadā kļuva par Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]]. 1625. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. No ievērrojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas admirālis, Narvas gubernators Hermanis Flemings (''Herman Fleming'', 1520.-1583.); [[maršals]] Klāss Flemings (''Clas Eriksson Fleming'', ~1535.-1597.); karavadonis, diplomāts, [[landmaršals]] Henrihs Flemings (''Henrik Klasson Fleming'', 1584.-1650.). |
| − | + | Vidzemē un Igaunijā dzimtas valdījumā bijušas: Purtses (''Alt-Isenhof''), Vaimoisas (''Waddemois''), Vetses (''Wetzehof'') u.c. [[muiža]]s. | |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 12.08
baroni fon Flemingi (vc. von Fleming; kr. фон Флеминги) - flāmu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais tiek minēts Klauss Flāms (Claus Fleming), kurš starp 1331. un 1354. gadu minēts kā beilifs Rīgenas salā. Tā pēcteči saņēma lēnī Vilnes zemes (zv. Villnäs, som. Louhisaari) Somijā, kur dzimtai turpmāk bija liela ietekme. Stokholmas pārvaldnieks (Lars Ivarsson Fleming, ?-1562.) 1561. gadā kļuva par Zviedrijas karalistes brīvkungu. 1625. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā. No ievērrojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas admirālis, Narvas gubernators Hermanis Flemings (Herman Fleming, 1520.-1583.); maršals Klāss Flemings (Clas Eriksson Fleming, ~1535.-1597.); karavadonis, diplomāts, landmaršals Henrihs Flemings (Henrik Klasson Fleming, 1584.-1650.).
Vidzemē un Igaunijā dzimtas valdījumā bijušas: Purtses (Alt-Isenhof), Vaimoisas (Waddemois), Vetses (Wetzehof) u.c. muižas.
