Atšķirības starp "Frīderici" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Friederici_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Friederici_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Frideriki''' (vc. ''von Friederici, Friderici, Friedericy''; kr. ''фон Фридерици'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks. 1756. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pavlovskas [[komendants]] (1826.-1869.), Krievijas armijas [[infantērijas ģenerālis]] Hermanis fon Friderici (''Hermann von Friederici'', kr. ''Ермолай Карлович (Герман) фон Фридерици'', 1779.-1869.), pedagogs Ludvigs fon Friderici (''Фридерици, Людвиг Фердинанд''), kavalērijas pulkvedis ALeksandrs fon Friderici (''Фридерици Александр Александрович'', 1878.-1916.). | + | fon '''Frideriki''' (vc. ''von Friederici, Friderici, Friedericy''; kr. ''фон Фридерици'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks. 1756. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pavlovskas [[komendants]] (1826.-1869.), Krievijas armijas [[infantērijas ģenerālis]] Hermanis fon Friderici (''Hermann von Friederici'', kr. ''Ермолай Карлович (Герман) фон Фридерици'', 1779.-1869.), ""Краткая русская грамматика для немцев" (Митава 1811) autors, pedagogs Ludvigs fon Friderici (''Ludwig Ferdinand von Friederici'', kr. ''Фридерици, Людвиг Фердинанд''), kavalērijas pulkvedis ALeksandrs fon Friderici (''Фридерици Александр Александрович'', 1878.-1916.). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 17. februāris, plkst. 14.05
fon Frideriki (vc. von Friederici, Friderici, Friedericy; kr. фон Фридерици) - vācu izcelsmes muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Igaunijas guberņā. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks. 1756. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pavlovskas komendants (1826.-1869.), Krievijas armijas infantērijas ģenerālis Hermanis fon Friderici (Hermann von Friederici, kr. Ермолай Карлович (Герман) фон Фридерици, 1779.-1869.), ""Краткая русская грамматика для немцев" (Митава 1811) autors, pedagogs Ludvigs fon Friderici (Ludwig Ferdinand von Friederici, kr. Фридерици, Людвиг Фердинанд), kavalērijas pulkvedis ALeksandrs fon Friderici (Фридерици Александр Александрович, 1878.-1916.).
