Atšķirības starp "Frīholds" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Frīholds''' (no an. ''free'' - "brīvs" + ''hold'' - "valdīt"; an. ''freehold'') - zemes | + | '''Frīholds''' (no an. ''free'' - "brīvs" + ''hold'' - "valdīt"; an. ''freehold'', viduslat. ''liberum tenementum'') - brīva zemes valdījuma apzīmējums [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] un [[Skotijas karaliste|Skotijas karalistē]] viduslaikos. Atšķīrās tikai pēc formālām pazīmēm, ar īpašumu saistītiem pienākumiem. Kā pamattipus var izdalīt bruņinieka frīholdu (par dienesta pakalpojumiem, kas pēc [[vairoga nauda]]s ieviešanas kļuva pieejami arī nebruņiniekiem), sokāžs (maksājot [[Rente|renti]]), [[seržantērija]] (par kalpošanu), [[burgāža]] (pēc pilsētas tiesībām, maksājot renti) un Baznīcas frīholds ("brīvā žēlsirdība"). Frīholderi bija personiski brīvi, maksāja fiksētu nomas maksu, varēja vērsties pēc aizstāvības karaliskajās tiesās, tiem bija tiesības ''frīholdu'' atsavināt vai atstāt mantojumā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. oktobris, plkst. 06.48
Frīholds (no an. free - "brīvs" + hold - "valdīt"; an. freehold, viduslat. liberum tenementum) - brīva zemes valdījuma apzīmējums Anglijas karalistē un Skotijas karalistē viduslaikos. Atšķīrās tikai pēc formālām pazīmēm, ar īpašumu saistītiem pienākumiem. Kā pamattipus var izdalīt bruņinieka frīholdu (par dienesta pakalpojumiem, kas pēc vairoga naudas ieviešanas kļuva pieejami arī nebruņiniekiem), sokāžs (maksājot renti), seržantērija (par kalpošanu), burgāža (pēc pilsētas tiesībām, maksājot renti) un Baznīcas frīholds ("brīvā žēlsirdība"). Frīholderi bija personiski brīvi, maksāja fiksētu nomas maksu, varēja vērsties pēc aizstāvības karaliskajās tiesās, tiem bija tiesības frīholdu atsavināt vai atstāt mantojumā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 224. lpp.
