Atšķirības starp "Francijas ārzemnieku leģions" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Francijas '''Ārzemnieku leģions''' (''Légion étrangère'') - 1831. gadā dibināta algotņu vienība [[Francijas armija|Francijas armijā]]. Sākotnēji apakšvienības tika veidotas pēc nacionālā principa. 1837. gadā, pēc | + | Francijas '''Ārzemnieku leģions''' (''Légion étrangère'') - 1831. gadā dibināta algotņu vienība [[Francijas armija|Francijas armijā]]. Sākotnēji apakšvienības tika veidotas pēc nacionālā principa. 1837. gadā apakšvienības tika pārstrukturizētas, nenodalot pēc nacionalitātes, un par komandēšanas valodu kļuva franču valoda. Kļuva visai populārs ar to, ka uzņēma jebkuru personu, kas fiziski atbilda rekrutēšanas prasībām, neatkarīgi no personas tautības, pavalstniecības un attiecībām ar likumu (t.i. kļuva par patvēruma vietu daudziem citu valstu pavalstneikiem, kurus kriināli vajāja likums). Pamatā tika izmantots Francijas varas uzturēšanai kolonijās. Skaitlisko maksimumu sasniedza XX gs. 60. gadu sākumā, karojot Vjetnamā, kad leģiona skaitiskais sastāvs sasniedza apmēram 40 000 karavīru. |
[[Kategorija:Armiju vienības]] | [[Kategorija:Armiju vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 23. februāris, plkst. 07.49
Francijas Ārzemnieku leģions (Légion étrangère) - 1831. gadā dibināta algotņu vienība Francijas armijā. Sākotnēji apakšvienības tika veidotas pēc nacionālā principa. 1837. gadā apakšvienības tika pārstrukturizētas, nenodalot pēc nacionalitātes, un par komandēšanas valodu kļuva franču valoda. Kļuva visai populārs ar to, ka uzņēma jebkuru personu, kas fiziski atbilda rekrutēšanas prasībām, neatkarīgi no personas tautības, pavalstniecības un attiecībām ar likumu (t.i. kļuva par patvēruma vietu daudziem citu valstu pavalstneikiem, kurus kriināli vajāja likums). Pamatā tika izmantots Francijas varas uzturēšanai kolonijās. Skaitlisko maksimumu sasniedza XX gs. 60. gadu sākumā, karojot Vjetnamā, kad leģiona skaitiskais sastāvs sasniedza apmēram 40 000 karavīru.
