Atšķirības starp "Freimaņi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]].
 
fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]].
  
* '''fon Freimaņu no Nersijas''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann''), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann". Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmuiža (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā.
+
* '''fon Freimaņu no Nersijas''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann''), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann". Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. februāris, plkst. 11.03

Freimaņi no Nersijas

fon Freimaņi (vc. von Freymann; kr. фон Фрейманы) - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijā.

  • fon Freimaņu no Nersijas (vc. von Freymann a.d.H. Nursie) dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (Johann Neumann), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann". Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (Gut Nurmis) Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (Hermann von Freymann) 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu lielinieki, bet dzimtas īpašumus ekspripriēja Agrārreformas ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni pilsoņu kara rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju 1939.-1940. gadu izceļošanas laikā.

Literatūra par šo tēmu

  • Georg von Freymann. Vorwort zum Manuskript der Familienchronik (Auszug) - Berlin, 1927

Resursi internetā par šo tēmu