Atšķirības starp "Freimaņi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(48 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Freymann_adH_Nursie.png‎|right|thumb|200px|Freimaņi no Nersijas]]
+
[[Attēls:Freymann_adH_Nursie.png‎|right|thumb|200px|Freimaņi no Nurmižiem]]
 +
[[Attēls:Freymann_adh_Waimel-Neuhof.png‎|right|thumb|200px|Freimaņi no Neihofas]]
 
fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]].
 
fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]].
  
* '''fon Freimaņu no Nersijas''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann''), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann". Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmuiža (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā.
+
* '''fon Freimaņi no Nurmižiem''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecīvas dzimta Vidzemē un Somijā. Aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann'', ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikula|Vidzemes]], 1888. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (''Nötkenshof''), Korneta (''Schreibershof''), Keižu (''Keysen''), Jaunmoku (''Neumocken''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Igaunijas teritorijā - Meijeru (''Meyershof''), Vaimelkas (''Waimel-Neuhof''), Jubas (''Quellenhof''), Abijas (''Abia'') u.c. [[muiža]]s. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (''Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (''Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon Freimanis (''Rudolph Friedrich Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1786.-1850.); Napoleona karu varonis, kara inženieris ģenerālmajors Otto fon Freimanis (''Carl Otto Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', kr. ''Отто Оттович фон Фрейман'', 1788.-1858.); artilērijas ģenerālis Vilhelms fon Freimanis (''Eduard Wilhelm Anton von Freymann a.d.H. Nursie'', 1807.-1861.); Vidzemes [[landrāts]] Hermanis fon Freimanis (''Arthur Hermann Gustav Leo von Freymann a.d.H. Nursie'', 1819.-1904.); [[Krievijas impērijas Senāts|senators]], ilggadējais "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft" redaktors [[Freimanis Rūdolfs fon|Rūdolfs fon Freimanis]] (1860.-1934.); ģenerālmajors Karls fon Freimanis (''Karl von Freymann a.d.H. Nursie'', 1861.-1920.); ģenerālmajors Eduards fon Freimanis (''Eduard Karl Gustav von Freymann a.d.H. Nursie'', kr. ''Эдуард Рудольфович фон Фрейман'', 1855.-1920.); ģenerālmajors Otto fon Freimanis (''Otto Julius Nikolai Samuel von Freymann a.d.H. Nursie'', kr. ''Отто Рудольфович фон Фрейман'', 1849.-1924.). Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā.
 +
* '''fon Freimaņi no Jusas''' (''von Freymann a.d.h. Waimel-Neuhof'') - bruņniecības dzimta (no Bavārijas) Vācijā un Vidzemē. 1797. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Vidzemē, mūsdienu Igaunijas teritorijā dzimtas rezidence bija Jusu (vc. ''Waimel-Neuhof'', ig. ''Joosu'') [[muiža]]. Baltijas līniju aizsāka [[Pugačovs|Pugačova]] dumpja apspiedējs ģenerālleitnants Ferdinands fon Freimanis (''Ferdinand Magnus von Freymann a.d.H. Waimel-Neuhof'' kr. ''Фёдор Юрьевич фон Фрейман'', 1725.-1796.), taču viņam dēlu nebija un pēc nāves līnija aprāvās.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Georg von Freymann. Vorwort zum Manuskript der Familienchronik (Auszug) - Berlin, 1927
 
* Georg von Freymann. Vorwort zum Manuskript der Familienchronik (Auszug) - Berlin, 1927
 +
* Rudolf von Freymann. Familiengeschichten der Herren v. Freymann a.d.H. Nursie. - 1999 - 248 S.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.familievonfreymann.de/famgesch.htm Familie von Freymann a.d.H. Nursie]
 
* [http://www.familievonfreymann.de/famgesch.htm Familie von Freymann a.d.H. Nursie]
 +
* [http://www.geni.com/people/Ernst-Balthasar-Georg-von-Freymann/6000000018130310675 von Freymann a.d.h. Waimel-Neuhof Genealogy - geni.com]
 +
* [http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=et&do=autor&aid=675 Magnus Ferdinand von Freymann (1725 – 1796) - Eesti vanema kirjanduse digitaalne tekstikogu]
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 4. augusts, plkst. 17.12

Freimaņi no Nurmižiem
Freimaņi no Neihofas

fon Freimaņi (vc. von Freymann; kr. фон Фрейманы) - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijā.

  • fon Freimaņi no Nurmižiem (vc. von Freymann a.d.H. Nursie) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecīvas dzimta Vidzemē un Somijā. Aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (Johann Neumann, ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1888. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (Gut Nurmis) Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (Nötkenshof), Korneta (Schreibershof), Keižu (Keysen), Jaunmoku (Neumocken), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Igaunijas teritorijā - Meijeru (Meyershof), Vaimelkas (Waimel-Neuhof), Jubas (Quellenhof), Abijas (Abia) u.c. muižas. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie, 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie, 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon Freimanis (Rudolph Friedrich Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie, 1786.-1850.); Napoleona karu varonis, kara inženieris ģenerālmajors Otto fon Freimanis (Carl Otto Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie, kr. Отто Оттович фон Фрейман, 1788.-1858.); artilērijas ģenerālis Vilhelms fon Freimanis (Eduard Wilhelm Anton von Freymann a.d.H. Nursie, 1807.-1861.); Vidzemes landrāts Hermanis fon Freimanis (Arthur Hermann Gustav Leo von Freymann a.d.H. Nursie, 1819.-1904.); senators, ilggadējais "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft" redaktors Rūdolfs fon Freimanis (1860.-1934.); ģenerālmajors Karls fon Freimanis (Karl von Freymann a.d.H. Nursie, 1861.-1920.); ģenerālmajors Eduards fon Freimanis (Eduard Karl Gustav von Freymann a.d.H. Nursie, kr. Эдуард Рудольфович фон Фрейман, 1855.-1920.); ģenerālmajors Otto fon Freimanis (Otto Julius Nikolai Samuel von Freymann a.d.H. Nursie, kr. Отто Рудольфович фон Фрейман, 1849.-1924.). Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (Hermann von Freymann) 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu lielinieki, bet dzimtas īpašumus ekspripriēja Agrārreformas ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni pilsoņu kara rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju 1939.-1940. gadu izceļošanas laikā.
  • fon Freimaņi no Jusas (von Freymann a.d.h. Waimel-Neuhof) - bruņniecības dzimta (no Bavārijas) Vācijā un Vidzemē. 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Vidzemē, mūsdienu Igaunijas teritorijā dzimtas rezidence bija Jusu (vc. Waimel-Neuhof, ig. Joosu) muiža. Baltijas līniju aizsāka Pugačova dumpja apspiedējs ģenerālleitnants Ferdinands fon Freimanis (Ferdinand Magnus von Freymann a.d.H. Waimel-Neuhof kr. Фёдор Юрьевич фон Фрейман, 1725.-1796.), taču viņam dēlu nebija un pēc nāves līnija aprāvās.

Literatūra par šo tēmu

  • Georg von Freymann. Vorwort zum Manuskript der Familienchronik (Auszug) - Berlin, 1927
  • Rudolf von Freymann. Familiengeschichten der Herren v. Freymann a.d.H. Nursie. - 1999 - 248 S.

Resursi internetā par šo tēmu