Freitāgi-Loringhofeni

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 6. februāris, plkst. 11.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
fon
baroni

Freitāgi Loringhofeni un Freitāgi saukti Loringhofeni (vc. Freytag von Loringhoven und von Freytag genannt Löringhoff; kr. Фрейтаг фон Лорингофены) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Eberhards Freitāgs (Eberhard Frydag), kurš ap 1423. gadu ieguva īpašumus Loringhofā un sāka saukties "no Loringhofas". Livonijā dzimtas atzars izveidojās XV gs., kad Johans Freitāgs no Loringhofas (Johann Freitag von Loringhofe, 1430.-1494.) kļuva par Livonijas ordeņa mestru (1483.-1494.) un pieņēma savu brāli Andreju (Andrew Freitag von Loringhofe) kā ordeņa vasali (Trešais brālis Melhiors aizsāka dzimtas Prūsijas atzaru). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1747. gadā Vidzemes, 1847. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. 1878. gadā Krievijas imperators ar speciālu ukazu apstipināja Karla Freitāga fon Loringhofena (1816.-1887.) barona titulu.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kaukāza karu varonis ģenerālis Roberts Freitāgs-Loringhofens (kr. Фрейтаг Роберт Карлович, 1802.-1851.); diplomāts Karls Freitāgs fon Loringhofens (1811.-1882.); Prūsijas ģenerālis, militārais vēsturnieks Hugo Freitāgs fon Loringhofens (Hugo Friedrich Philipp Johann Freiherr von Freytag-Loringhoven, 1855.-1924.); jurists un sabiedriskais darbinieks Akselis Freitāgs fon Loringhofens (Axel August Gustav Johann Freiherr von Freytagh-Loringhoven, 1878.-1942.); Krievijas armijas ģenerālmajors, pirmais Latvijas zemessardzes komandieris barons Leons Baltazars Freitāgs fon Loringhofens; Vācijas armijas ģenerālis Aleksandrs Freitāgs fon Loroinghofens (Alexander Freytag-Loringhoven, 1849.-1926.); māksliniece dadaiste Elza fon Freitāga-Loringhofena (Elsa von Freytag-Loringhoven, dzim. Plötz, 1874.-1927.); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, viens no atentāta pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā organizētājiem, pulkvedis, barons Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven; 1899.-1944.); filosofs Bruno Freitāgs fon Loringhofens (Bruno Baron von Freytag-Löringhoff, 1912.-1996.). Visai populāra ir baroneses Stefānijas Freitāgas (Фрейтаг фон Лорингофен Стефания Валентиновна) dienasgrāmata, kurā aprakstīti notikumi Rīgā 1919. gada pavasarī.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Demenes (Demmen), Lielbornes (Groß-Born), Skultes (Adiamünde), Memkuļu, Zasu (Skultes pag.), Briģenes (Brueggen), Šenheides (Schönheyden), Kumbuļu (Kummeln), Ramas (Rammenhof), Dreiliņu (Harmshof, Dreilings oder Herns hoff) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Фрейтаг, Стефания Валентиновна фон Лорингофен, баронесса . Из дневника. // Архивъ русской революцiи", т.2, 1921 (Современник: Москва, 1991)
  • Фрейтаг – Лорингофен. Выводы из мировой войны. Взгляды и предложения. - Высший военный редакционный совет: Москва, 1923 - 108 с.
  • Фрейтаг, Стефания Валентиновна фон Лорингофен, баронесса . Из дневника. // Архивъ русской революцiи", т.2, 1921 (Современник: Москва, 1991)

Resursi internetā par šo tēmu