Atšķirības starp "Gaili" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
(18 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Gayl_Wappen.png|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Gayl_Wappen.png|thumb|200px|]]
fon '''Gaili''' jeb '''Gaiļi''' (vc. ''von Gayl'', kr. ''фон Гавель'') - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[vasalis]], zemnieku tiesnesis (''Rechtfinder'') Ansis Gailis (''Hanns Geilen''), kurš lēni pie Ārvales (''Overwaelen'') saņēma 1494. gada 23. septembrī.
+
fon '''Gaili''' jeb '''Gaiļi''' (vc. ''von Gayl'', kr. ''фон Гайль'') - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Viļņas guberņā, kā arī Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[vasalis]], zemnieku tiesnesis (''Rechtfinder'') Ansis Gailis (''Hanns Geilen''), kurš pirmo lēni pie Ārvales (''Overwaelen'') saņēma 1494. gada 23. septembrī. Dzimtas nozīmīgumu par spīti [[Brīvzemnieki|brīvzemnieku]] (''freibeuer'') statusam apliecina tas, ka, neraugoties uz seno likumu, kas par īsteniem mantiniekiem atzina tikai laulībā dzimušos, hercogs Gothards Ketlers apstiprināja Jukuma Gaiļa ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, ar zobenu iegūstot dzimtai dižciltību. 1772. gada 22. jūnijā tika apstiprināta trīs Ādama Frīdriha Gaila bērnu - Otto, Johana un Lovisas - dižciltība. Gaili pieņēma ģerboni ar divām rozēm un liliju, kas bija ļoti līdzīgs 1532. gadā Ķelnes senatora Filipa Gaila, kuram 1545. gadā ķeizars Kārlis V piešķīra Sv. Romas impērijas dižciltīgā titulu, ģerbonim. 1773. gadā Kurzemes dižciltīgā apliecību ieguva Polijas armijas leitnants Kazimirs Vilhelms fon Gails (''Kasimir Wilhelm Ernst Freiherr von Gayl'', 1746.-1821.), 1775. gadā to apstiprināja arī Lietuvas un Polijas seims. 1813. gadā Vestfālenes karaliste piešķira Kazimiram Vilhelmam fon Gailam [[Barons|barona]] titulu. [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] fon Gaili tika ierakstīti tikai 1841. gadā. 1878. gadā Prūsijas karaliskā valdība Gailus atzina par brīvkungiem (''Freiherr'').  
  
Tā mazdēls Ansis, hercoga Gotharda [[karodznieks]] (karogs bijis brūns ar bifeļa galvas attēlu un trim baltiem ordeņa krustiem), 1562. gadā apprecējās ar [[Namnieks|namnieka]], meitu Hedvigu Rādisu no Smiltenes, un viņiem piedzima 11 bērni. Meitas tika izprecētas vāciešiem galvenokārt no namnieku kārtas, bet dēli nomira bērnībā vai bez pecnācējiem. Ar Anša nāvi izbeidzās Gaiļu dzimtas Praviņu vīriešu līnija. Tā brālim Jukumam bija trīs ārlaulības dēli: Klāvs, Kristaps un Juris. Neraugoties uz seno likumu, kas par īsteniem mantiniekiem atzina tikai laulībā dzimušos, hercogs Gothards Ketlers tomēr apstiprināja viņa ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. 1570. gadā Jukuma muižu mantoja tā vecākais dēls Klāvs (''Claus''), kas saviem brāļiem Kristapam un Jurim kā mantojuma daļu izmaksāja katram 300 mārku (abi drīz devās svešumā veidot militāro karjeru, un par viņu tālāko likteni ziņu nav). Šajā laikā dzimta vēl skaitījās [[brīvzemneiki]] (''freibeuer'').  
+
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Gotharda [[karodznieks]] (karogs bijis brūns ar bifeļa galvas attēlu un trim baltiem ordeņa krustiem) Ansis Gailis (1506.-1605.), Vācijas armijas kājnieku ģenerālis Egons Frīdrihs Karls (1845.-1929.); Vācijas armijas ģenerālis Georgs fon Gails (''Georg Freiherr von Gayl'', 1879.-1927.); Vācijas iekšlietu ministrs Fr. fon Pāpena kabinetā Vilhelms fon Gails (''Wilhelm Moritz Egon, Freiherr von Gayl'', 1879.-1945.). Bez minētajiem no fon Gailu dzimtas vīriešiem no XIX gs. sākuma līdz 1954. gadam bija viens ģenerālis, divi ģenerālmajori, viens ģenerālleitnants, viens pulkvežleitnants, divi majori. Tikai trīs no fon Gailiem piekopa civilu nodarbi: divi inženieri un Oldenburgas hercoga kambarkungs.
  
1772. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
+
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. [[muiža]]s.
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. [[muiža]]s.
+
* LVVA, 1100 f., 13. apr., 576. lieta (Gailu dzimtas dokumenti, XVI-XVII gs.)
 +
* Švābe A. Kuršu ķoniņi un novadnieki. // Straumes un avoti - R., 1938.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
* [http://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=2&cad=rja&ved=0CC4QFjAB&url=http%3A%2F%2Fwww.failiem.lv%2Fdown.php%3Fi%3Dwrqxyd%26n%3DViet%25C4%2593j%25C4%2581s_izcelsmes_l%25C4%2593%25C5%2586av%25C4%25ABri_Kurzemes_Zemgales_hercogist%25C4%2593.doc&ei=8MUNU5qECYWR5ASuvIHgDg&usg=AFQjCNHUqPIfpZZ2eN4I8GlLz-JSXTwnFw Dzenis Agris. Vietējās izcelsmes lēņavīri Tukuma un Kandavas novados.]
 +
----
 +
* [http://altmarkadel.de/html/gayl.html von Gayl, Die Wappen - altmarkadel.de]
 +
 
 +
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.11

Gayl Wappen.png

fon Gaili jeb Gaiļi (vc. von Gayl, kr. фон Гайль) - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Viļņas guberņā, kā arī Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir Livonijas ordeņa vasalis, zemnieku tiesnesis (Rechtfinder) Ansis Gailis (Hanns Geilen), kurš pirmo lēni pie Ārvales (Overwaelen) saņēma 1494. gada 23. septembrī. Dzimtas nozīmīgumu par spīti brīvzemnieku (freibeuer) statusam apliecina tas, ka, neraugoties uz seno likumu, kas par īsteniem mantiniekiem atzina tikai laulībā dzimušos, hercogs Gothards Ketlers apstiprināja Jukuma Gaiļa ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, ar zobenu iegūstot dzimtai dižciltību. 1772. gada 22. jūnijā tika apstiprināta trīs Ādama Frīdriha Gaila bērnu - Otto, Johana un Lovisas - dižciltība. Gaili pieņēma ģerboni ar divām rozēm un liliju, kas bija ļoti līdzīgs 1532. gadā Ķelnes senatora Filipa Gaila, kuram 1545. gadā ķeizars Kārlis V piešķīra Sv. Romas impērijas dižciltīgā titulu, ģerbonim. 1773. gadā Kurzemes dižciltīgā apliecību ieguva Polijas armijas leitnants Kazimirs Vilhelms fon Gails (Kasimir Wilhelm Ernst Freiherr von Gayl, 1746.-1821.), 1775. gadā to apstiprināja arī Lietuvas un Polijas seims. 1813. gadā Vestfālenes karaliste piešķira Kazimiram Vilhelmam fon Gailam barona titulu. Kurzemes bruņniecības matrikulā fon Gaili tika ierakstīti tikai 1841. gadā. 1878. gadā Prūsijas karaliskā valdība Gailus atzina par brīvkungiem (Freiherr).

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Gotharda karodznieks (karogs bijis brūns ar bifeļa galvas attēlu un trim baltiem ordeņa krustiem) Ansis Gailis (1506.-1605.), Vācijas armijas kājnieku ģenerālis Egons Frīdrihs Karls (1845.-1929.); Vācijas armijas ģenerālis Georgs fon Gails (Georg Freiherr von Gayl, 1879.-1927.); Vācijas iekšlietu ministrs Fr. fon Pāpena kabinetā Vilhelms fon Gails (Wilhelm Moritz Egon, Freiherr von Gayl, 1879.-1945.). Bez minētajiem no fon Gailu dzimtas vīriešiem no XIX gs. sākuma līdz 1954. gadam bija viens ģenerālis, divi ģenerālmajori, viens ģenerālleitnants, viens pulkvežleitnants, divi majori. Tikai trīs no fon Gailiem piekopa civilu nodarbi: divi inženieri un Oldenburgas hercoga kambarkungs.

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • LVVA, 1100 f., 13. apr., 576. lieta (Gailu dzimtas dokumenti, XVI-XVII gs.)
  • Švābe A. Kuršu ķoniņi un novadnieki. // Straumes un avoti - R., 1938.

Resursi internetā par šo tēmu