Gaili

fon Gaili jeb Gaiļi (vc. von Gayl, kr. фон Гавель) - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir Livonijas ordeņa vasalis, zemnieku tiesnesis (Rechtfinder) Ansis Gailis (Hanns Geilen), kurš lēni pie Ārvales (Overwaelen) saņēma 1494. gada 23. septembrī.

Tā mazdēls Ansis, hercoga Gotharda karodznieks (karogs bijis brūns ar bifeļa galvas attēlu un trim baltiem ordeņa krustiem), 1562. gadā apprecējās ar namnieka, meitu Hedvigu Rādisu no Smiltenes, un viņiem piedzima 11 bērni. Meitas tika izprecētas vāciešiem galvenokārt no namnieku kārtas, bet dēli nomira bērnībā vai bez pecnācējiem. Ar Anša nāvi izbeidzās Gaiļu dzimtas Praviņu vīriešu līnija. Tā brālim Jukumam bija trīs ārlaulības dēli: Klāvs, Kristaps un Juris. Neraugoties uz seno likumu, kas par īsteniem mantiniekiem atzina tikai laulībā dzimušos, hercogs Gothards Ketlers tomēr apstiprināja viņa ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. 1570. gadā Jukuma muižu mantoja tā vecākais dēls Klāvs (Claus), kas saviem brāļiem Kristapam un Jurim kā mantojuma daļu izmaksāja katram 300 mārku (abi drīz devās svešumā veidot militāro karjeru, un par viņu tālāko likteni ziņu nav). Šajā laikā dzimta vēl skaitījās brīvzemnieki (freibeuer). Pēc Klāva nāves Jukummuižu mantoja viņa vecākais dēls Neveliņš (Neveling, arī Nebel, Nebeling, Nefeling), kura dēli stājās Zviedrijas karaļa militārajā dienestā. Vairākos XVII gs. beigu dokumentos vecākā dēla Otto Gaiļa muiža minēta kā namnieku lēnis (Burgerlehen, atšķirībā no Kurzemes dižciltīgo muižām Adelsguter). Neveliņa mazdēls Johans stājās Lietuvas dienestā, uzdienējās līdz majora pakāpei un mantoja Otogaiļa muižu, devētu arī par Mazpraviņu muižu (apprecējās ar Margaretu Elizabeti fon Teiringu). Johana dēls Oto Kristofers arī kļuva par Polijas majoru. Pēc Otomāra fon Bistrāma meitas Evas Katrīnas apprecēšanas viņš no sievastēva ieguva Luckian muižu Lietuvā, Upītes novadā. Oto Kristofera dēls Ādams Frīdrihs (1741.-?) apprecējās ar Sofiju Doroteju fon Klopmani, 1772. gada 22. jūnijā tika apstiprināta trīs Ādama Frīdriha bērnu - Otto, Johana un Lovisas - dižciltība. Kurzemes Gaiļi pieņēma ģerboni ar divām rozēm un liliju, kas bija ļoti līdzīgs 1532. gadā Ķelnes senatoram Filipam Gaila, kuram 1545. gadā ķeizars Kārlis V piešķīra Sv. Romas impērijas dižciltīgā titulu, ģerbonim. 1773. gadā Kurzemes dižciltīgā apliecību ieguva Ādama Frīdriha dēls, Polijas armijas leitnants Kazimirs Vilhelms fon Gails (von Gayl), 1775. gadā to apstiprināja arī Lietuvas un Polijas seims. Kurzemes bruņniecības matrikulā fon Gaili tika ierakstīti tikai 1845. gadā.

1772. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. muižas.