Atšķirības starp "Gardī" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Graf_de_la_Gardie_Wappen.png|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Graf_de_la_Gardie_Wappen.png|thumb|200px|]]
[[Grāfs|grāfi]] '''de la Gardī''' jeb '''Delagardī''' (vc. ''Grafen de la Gardie'', kr. ''Делагарди'') - franču izcelsmes (Langedoka) bruņniecības dzimtas atzars Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. No ievērojamākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minams Vidzemes ģenerālgubernators Magnuss Gabriels de la Gardija (?-1686.). 1852. gada 11. decembrī ar Krievijas imperatora ukazu, pēc grāfa Magnusa de la Gardī lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram fon Brevernam (kr. ''Александр Иванович Бреверн'') tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju [[Breverni de la Gardī|Breverni de la Gardī]] uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī dzimta neaprautos.
+
[[Grāfs|grāfi]] '''de la Gardī''' jeb '''Delagardī''' (vc. ''Grafen de la Gardie'', kr. ''Делагарди'') - franču izcelsmes (Langedoka) bruņniecības dzimtas atzars Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. No ievērojamākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minams Vidzemes ģenerālgubernators Magnuss Gabriels de la Gardija (1622.-1686.). 1852. gada 11. decembrī ar Krievijas imperatora ukazu, pēc grāfa Magnusa de la Gardī lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram fon Brevernam (kr. ''Александр Иванович Бреверн'') tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju [[Breverni de la Gardī|Breverni de la Gardī]] uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī dzimta neaprautos.
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 24. februāris, plkst. 12.12

Graf de la Gardie Wappen.png

grāfi de la Gardī jeb Delagardī (vc. Grafen de la Gardie, kr. Делагарди) - franču izcelsmes (Langedoka) bruņniecības dzimtas atzars Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. No ievērojamākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minams Vidzemes ģenerālgubernators Magnuss Gabriels de la Gardija (1622.-1686.). 1852. gada 11. decembrī ar Krievijas imperatora ukazu, pēc grāfa Magnusa de la Gardī lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram fon Brevernam (kr. Александр Иванович Бреверн) tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju Breverni de la Gardī uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī dzimta neaprautos.