Atšķirības starp "Gardī" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Graf_de_la_Gardie_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Graf_de_la_Gardie_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Grāfs|grāfi]] '''de la Gardī''' jeb '''Delagardī''' (vc. ''Grafen de la Gardie'', kr. ''Делагарди'') - | + | [[Grāfs|grāfi]] '''de la Gardī''' jeb '''Delagardī''' (vc. ''Grafen de la Gardie'', kr. ''Делагарди'') - Eskuperī (fr. ''de Escouperie'') dzimtas atzars Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Ziemeļu atzara aizsācējs bija la Gardī pils senjors Pontuss Eskuperī (1520.-1585.), saukts par de la Gardī, kurš 1565. gadā stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1571. gadā viņš kļuva par Ekholmas [[Brīvkungs|brīvkungu]] (brīvkungu de la Gardī līnija 1625. gadā ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā, taču 1640. gadā aprāvās). Otrs Pontusa dēls Jakobs (1583.-1652) 1615. gadā kļuva par Lekes [[Grāfs|grāfu]] un saņēma lēnī Ārensburgu (mūsd. Kuresāre Sāmsalā). Arī grāfu de la Gardī līnija 1625. gadā tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. |
| + | |||
| + | No ievērojamākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minams Vidzemes ģenerālgubernators Magnuss Gabriels de la Gardija (1622.-1686.). 1852. gada 11. decembrī ar Krievijas imperatora ukazu, pēc grāfa Karla Magnusa de la Gardī (1788.-1856.) lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram fon Brevernam (kr. ''Александр Иванович Бреверн'') tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju [[Breverni de la Gardī|Breverni de la Gardī]] uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī dzimta neaprautos. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 24. februāris, plkst. 12.28
grāfi de la Gardī jeb Delagardī (vc. Grafen de la Gardie, kr. Делагарди) - Eskuperī (fr. de Escouperie) dzimtas atzars Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Ziemeļu atzara aizsācējs bija la Gardī pils senjors Pontuss Eskuperī (1520.-1585.), saukts par de la Gardī, kurš 1565. gadā stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1571. gadā viņš kļuva par Ekholmas brīvkungu (brīvkungu de la Gardī līnija 1625. gadā ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā, taču 1640. gadā aprāvās). Otrs Pontusa dēls Jakobs (1583.-1652) 1615. gadā kļuva par Lekes grāfu un saņēma lēnī Ārensburgu (mūsd. Kuresāre Sāmsalā). Arī grāfu de la Gardī līnija 1625. gadā tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minams Vidzemes ģenerālgubernators Magnuss Gabriels de la Gardija (1622.-1686.). 1852. gada 11. decembrī ar Krievijas imperatora ukazu, pēc grāfa Karla Magnusa de la Gardī (1788.-1856.) lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram fon Brevernam (kr. Александр Иванович Бреверн) tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju Breverni de la Gardī uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī dzimta neaprautos.
