Atšķirības starp "Gasendī Pjērs" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Pjērs Gasendī''' (''Pierre Gassendi'', 1592.-1655.; kr. ''Гассенди Пьер'') - [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Dzimis 1592. gada 22. janvārī Šantersē, netālu no Dinas Provansā, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Jau 16 gadu vecumā bija [[retorika]]s pasniedzējs Dino. Šajā laikā kļuva par garīdznieku. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē, bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Teoloģijas profesors Dinā (1613.-1616.), filosofijas profesors Eksas universitātē (1616.-1622.). 1624. gadā Grenoblē publicēja virkni eseju ar nosaukumu "Paradoksālie vingrinājumi pret aristoteliķiem" (''Exercitationes paradoxicae adversus Aristoteleos'') kur visai asi kritizēja [[Sholastika|sholastiku]]: kaut arī esot spiests mācīt [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] koncepciju, visinteresantākās pašam šķiet šīs mācības vājās puses. Pārtraucis polemiku ar sholastiem, ap 1626. gadu pievērsās [[Epikūrs no Samas|Epikūra]] mācības izpētai, piekrītot tam, ka prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. No 1626. gada katedrāles [[kanoniķis]] Dinā. 1641. gadā publicēja [[Dekarts Renē|Dekarta]] "Pārdomu" komentārus ar virkni iebildumu, rezumējot, ka filosofiskajai spekulācijai jābūt pieticīgākai. 1644. gadā publicējis "Metafizikas izpēti" (''Disquisitio Metaphysica''.) 1645. gadā uzaicināts par matemātikas (astronomijas) profesoru Karaliskajā koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). 1647. gadā poblicējis savu darbu "Par Epikūra dzīvi un morāli" (''De vita et moribus Epicuri''), kas ievērojami mainīja tradicionālo priekšstatu par Epikūra mācību. 1648. gadā, saslimis ar tuberkulozi, pārcēlās uz dzīvi Provansā. 1649. gadā publicēja "Piezīmes par Diogena no Lāertas desmito grāmatu" (''Animadversiones in decimum librum Diogenis Laertii''), kur runa ir par Epikūru, kā arī "Epikūra filosofijas kopsavilkumu (''Syntagma philosophiae Epicuri''). 1653. gadā atgriezās Parīzē, kur mira 1655. gada 24. oktobrī. | '''Pjērs Gasendī''' (''Pierre Gassendi'', 1592.-1655.; kr. ''Гассенди Пьер'') - [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Dzimis 1592. gada 22. janvārī Šantersē, netālu no Dinas Provansā, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Jau 16 gadu vecumā bija [[retorika]]s pasniedzējs Dino. Šajā laikā kļuva par garīdznieku. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē, bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Teoloģijas profesors Dinā (1613.-1616.), filosofijas profesors Eksas universitātē (1616.-1622.). 1624. gadā Grenoblē publicēja virkni eseju ar nosaukumu "Paradoksālie vingrinājumi pret aristoteliķiem" (''Exercitationes paradoxicae adversus Aristoteleos'') kur visai asi kritizēja [[Sholastika|sholastiku]]: kaut arī esot spiests mācīt [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] koncepciju, visinteresantākās pašam šķiet šīs mācības vājās puses. Pārtraucis polemiku ar sholastiem, ap 1626. gadu pievērsās [[Epikūrs no Samas|Epikūra]] mācības izpētai, piekrītot tam, ka prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. No 1626. gada katedrāles [[kanoniķis]] Dinā. 1641. gadā publicēja [[Dekarts Renē|Dekarta]] "Pārdomu" komentārus ar virkni iebildumu, rezumējot, ka filosofiskajai spekulācijai jābūt pieticīgākai. 1644. gadā publicējis "Metafizikas izpēti" (''Disquisitio Metaphysica''.) 1645. gadā uzaicināts par matemātikas (astronomijas) profesoru Karaliskajā koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). 1647. gadā poblicējis savu darbu "Par Epikūra dzīvi un morāli" (''De vita et moribus Epicuri''), kas ievērojami mainīja tradicionālo priekšstatu par Epikūra mācību. 1648. gadā, saslimis ar tuberkulozi, pārcēlās uz dzīvi Provansā. 1649. gadā publicēja "Piezīmes par Diogena no Lāertas desmito grāmatu" (''Animadversiones in decimum librum Diogenis Laertii''), kur runa ir par Epikūru, kā arī "Epikūra filosofijas kopsavilkumu (''Syntagma philosophiae Epicuri''). 1653. gadā atgriezās Parīzē, kur mira 1655. gada 24. oktobrī. | ||
| − | Savos politiskajos uzskatos bija [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (1631. | + | Savos politiskajos uzskatos bija [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (7.11.1631. novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis virkni darbu par zinātnes vēsturi (1654. gadā darbu par astronomijas vēsturi un dižākajiem astronomiem, kalendāra vēsturi u.c.). Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams [[Atomisms|atomisma]] teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru". |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* [http://www.peoples.ru/science/philosophy/gassendi/ Пьер Гассенди - Биография] | * [http://www.peoples.ru/science/philosophy/gassendi/ Пьер Гассенди - Биография] | ||
* [http://www.greatchemists.ru/sec9/pos1568 Пьер Гассенди - Великие химики] | * [http://www.greatchemists.ru/sec9/pos1568 Пьер Гассенди - Великие химики] | ||
| + | * [http://vivovoco.rsl.ru/VV/PAPERS/ECCE/GASSENDI.HTM Жорж Коньо. Пьер Гассенди - возобновитель эпикуреизма. // Вопросы философии, №3, 1956 г.] | ||
[[Kategorija:G]] | [[Kategorija:G]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 6. jūlijs, plkst. 11.16
Pjērs Gasendī (Pierre Gassendi, 1592.-1655.; kr. Гассенди Пьер) - jezuītu garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Dzimis 1592. gada 22. janvārī Šantersē, netālu no Dinas Provansā, Francijas karalistē. Jau 16 gadu vecumā bija retorikas pasniedzējs Dino. Šajā laikā kļuva par garīdznieku. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē, bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Teoloģijas profesors Dinā (1613.-1616.), filosofijas profesors Eksas universitātē (1616.-1622.). 1624. gadā Grenoblē publicēja virkni eseju ar nosaukumu "Paradoksālie vingrinājumi pret aristoteliķiem" (Exercitationes paradoxicae adversus Aristoteleos) kur visai asi kritizēja sholastiku: kaut arī esot spiests mācīt Aristoteļa koncepciju, visinteresantākās pašam šķiet šīs mācības vājās puses. Pārtraucis polemiku ar sholastiem, ap 1626. gadu pievērsās Epikūra mācības izpētai, piekrītot tam, ka prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. No 1626. gada katedrāles kanoniķis Dinā. 1641. gadā publicēja Dekarta "Pārdomu" komentārus ar virkni iebildumu, rezumējot, ka filosofiskajai spekulācijai jābūt pieticīgākai. 1644. gadā publicējis "Metafizikas izpēti" (Disquisitio Metaphysica.) 1645. gadā uzaicināts par matemātikas (astronomijas) profesoru Karaliskajā koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). 1647. gadā poblicējis savu darbu "Par Epikūra dzīvi un morāli" (De vita et moribus Epicuri), kas ievērojami mainīja tradicionālo priekšstatu par Epikūra mācību. 1648. gadā, saslimis ar tuberkulozi, pārcēlās uz dzīvi Provansā. 1649. gadā publicēja "Piezīmes par Diogena no Lāertas desmito grāmatu" (Animadversiones in decimum librum Diogenis Laertii), kur runa ir par Epikūru, kā arī "Epikūra filosofijas kopsavilkumu (Syntagma philosophiae Epicuri). 1653. gadā atgriezās Parīzē, kur mira 1655. gada 24. oktobrī.
Savos politiskajos uzskatos bija absolūtās monarhijas piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (7.11.1631. novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis virkni darbu par zinātnes vēsturi (1654. gadā darbu par astronomijas vēsturi un dižākajiem astronomiem, kalendāra vēsturi u.c.). Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams atomisma teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru".
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp.
- Быховский Б.Э. Гассенди. - Мысль: Москва, 1974. 204 стр.
