Atšķirības starp "Gasendī Pjērs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (27 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Pierre_Gassendi.jpg|right|thumb|200px|Pjērs Gasendī]] |
| − | '''Pjērs Gasendī''' (''Pierre Gassendi'', 1592.-1655. | + | '''Pjērs Gasendī''' (''Pierre Gassendi'', 1592.-1655.) - [[Romas Katoļu Baznīca|katoļu]] garīdznieks, filosofs, mūzikas teorētiķis, fiziķis un astronoms. Dzimis 1592. gada 22. janvārī Šantersē (''Champtercier''), netālu no Dinas (''Digne-les-Bains'') bīskapijā Provansā (''Provence''), [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Jau 16 gadu vecumā bija [[retorika]]s pasniedzējs Dinā. Šajā laikā kļuva par garīdznieku. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē (''Université d'Avignon''), bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Teoloģijas profesors Dinā (1612.-1616.), filosofijas profesors Eksas universitātē (Aix Université, 1616.-1622.). Ap 1626. gadu pievērsās [[Epikūrs no Samas|Epikūra]] mācības izpētai, piekrītot tam, ka prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. No 1623. gada katedrāles [[kanoniķis]] Dinā, kopš 1625. [[rektors]]. 1627. gadā Grenoblē (''Grenoble'') publicēja virkni eseju ar nosaukumu "Paradoksālie vingrinājumi pret aristoteliķiem" (''Exercitationes paradoxicae adversus Aristoteleos'') kur visai asi kritizēja [[Sholastika|sholastiku]]: kaut arī esot spiests mācīt [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] koncepciju, visinteresantākās pašam šķiet šīs mācības vājās puses. 1628. gadā apceļojis Flandriju un Holandi. 1631. gadā publicējis kritiskai misticisma analīzei veltītu darbu "Epistolica dissertatio in qua praecipua principia philosophiae R. Fluddi deteguntur". 1641. gadā publicējis [[Dekarts Renē|Dekarta]] "Pārdomu" komentārus (''Disquisitio ad v ersus Cartesium'') ar virkni iebildumu, rezumējot, ka filosofiskajai spekulācijai jābūt pieticīgākai. 1644. gadā publicējis "Metafizikas izpēti" (''Disquisitio Metaphysica''.) 1645. gadā [[Kardināls|kardināla]] Rišeljē (''Cardinal Richelieu'') uzaicināts par matemātikas (astronomijas) profesoru Karaliskajā koledžā (''College Royal'') Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). 1647. gadā publicējis "Par Epikūra dzīvi un morāli" (''De vita et moribus Epicuri''), kas ievērojami mainīja tradicionālo priekšstatu par Epikūra mācību. 1648. gadā, saslimis ar tuberkulozi, pārcēlās uz dzīvi Provansā. 1649. gadā publicēja "Piezīmes par Diogena no Lāertas desmito grāmatu" (''Animadversiones in decimum librum Diogenis Laertii''), kur runa ir par Epikūru, kā arī "Epikūra filosofijas kopsavilkumu (''Syntagma philosophiae Epicuri''). 1653. gadā atgriezās Parīzē, kur mira 1655. gada 24. oktobrī. |
| − | Savos politiskajos uzskatos bija [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (1631. | + | Savos politiskajos uzskatos bija [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (7.11.1631. novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis virkni darbu par zinātnes vēsturi (1654. gadā darbu par astronomijas vēsturi un dižākajiem astronomiem, kalendāra vēsturi u.c.). Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (''Syntagma Philosophicum'', 1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams [[Atomisms|atomisma]] teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru". |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Jean-Charles Darmon. Philosophie épicurienne et littérature au xviie siècle en France. Études sur Gassendi, Cyrano, La Fontaine. - Saint-Évremond: Paris, 1998 | ||
| + | * Sylvie Taussig. Pierre Gassendi, introduction à la vie savante. - Brepols: Paris, 2003 | ||
| + | * Sylvie Taussig. Gassendi et la modernité. - Brepols Publishers: Turnhout, 2008. ISBN 978-2-503-52556-3 | ||
| + | * Sylvie Taussig. Pierre Gassendi, Le principe matériel, c'est-à-dire la matière première des choses. - Brepols Publishers: Turnhout, 2009. ISBN 978-2-503-52994-3 | ||
| + | * Olivier Bloch. La philosophie de Gassendi. Nominalisme, matérialisme et métaphysique. - Martinus Nijhoff: La Haye, 1971. ISBN 9024750350 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Franz Daxecker. The Physicist and Astronomer Christoph Scheiner: Biography, Letters, Works. - Publikations of Innsbruck University 246: Innsbruck, 2004. ISBN 3-901249-69-9 | ||
| + | * Saul Fisher. Pierre Gassendi's Philosophy and Science. - Brill: Leyde, Boston, 2005. ISBN 9789004119963 | ||
| + | * Lynn Sumida Joy. Gassendi the Atomist: Advocate of History in an Age of Science. - Cambridge University Press: Cambridge, New York, 1987. ISBN 0521522390 | ||
| + | * Antonia Lolordo. Pierre Gassendi and the Birth of Early Modern Philosophy. - Cambridge University Press: Cambridge, New York, 2006. ISBN 9780521866132 | ||
| + | * Margaret J. Osler. Divine Will and the Mechanical Philosophy: Gassendi and Descartes on Contingency and Necessity in the Created World. - Cambridge University Press: Cambridge, New York, 1994. ISBN 0521461049 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Rolf W. Puster. Britische Gassendi-Rezeption am Beispiel John Lockes. - Frommann-Holzboog: Stuttgart, 1991. ISBN 3-7728-1362-3 | ||
| + | * Byeong Hee Cho. Wissen und Wahrheit bei Pierre Gassendi. Eine Untersuchung über seine Erkenntnistheorie. - Diss: Köln, 2004 | ||
| + | * Matthias Risch. Pierre Gassendi und die kopernikanische Zeitenwende. // Physik in unserer Zeit, 5/2007, S. 249-253 | ||
| + | * Reiner Tack. Untersuchungen zum Philosophie- und Wissenschaftsbegriff bei Pierre Gassendi: (1592-1655). - Hain: Meisenheim am Glan, 1974. ISBN 3-445-01103-6 | ||
---- | ---- | ||
* Быховский Б.Э. Гассенди. - Мысль: Москва, 1974. 204 стр. | * Быховский Б.Э. Гассенди. - Мысль: Москва, 1974. 204 стр. | ||
| + | * Гассенди Пьер. Собрание сочинений в двух томах. - Мысль: Москва, 1966 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.musee-gassendi.org/ Musée Gassendi à Digne-les-Bains] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://plato.stanford.edu/entries/gassendi/ Pierre Gassendi - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | ||
| + | * [http://www.newadvent.org/cathen/06391b.htm Pierre Gassendi - Catholic Encyclopedia] | ||
| + | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/226651/Pierre-Gassendi Pierre Gassendi - Britannica online encyclopedia] | ||
| + | * [http://www.gap-system.org/~history/Biographies/Gassendi.html Pierre Gassendi biography] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://d-nb.info/gnd/118537695 Literatur von und über Pierre Gassendi im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
| + | ---- | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article008720.html Значение слова "Гассенди Пьер" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article008720.html Значение слова "Гассенди Пьер" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://www.peoples.ru/science/philosophy/gassendi/ Пьер Гассенди - Биография] | ||
| + | * [http://www.greatchemists.ru/sec9/pos1568 Пьер Гассенди - Великие химики] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/155876 Гассенди, Пьер - Academic dictionaries and encyclopedias] | ||
| + | * [http://www.krugosvet.ru/enc/gumanitarnye_nauki/filosofiya/GASSENDI_PER.html Гассенди, Пьер - Энциклопедия «Кругосвет»] | ||
| + | * [http://vivovoco.rsl.ru/VV/PAPERS/ECCE/GASSENDI.HTM Жорж Коньо. Пьер Гассенди - возобновитель эпикуреизма. // Вопросы философии, №3, 1956 г.] | ||
| + | * [http://www.gumfak.ru/filos_html/feerbah1/feer35.shtml Жизнь Гассенди и его значение в истории философии (§ 35) // Л. Фейербах: История философии. Том I.] | ||
[[Kategorija:G]] | [[Kategorija:G]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 6. jūlijs, plkst. 17.29
Pjērs Gasendī (Pierre Gassendi, 1592.-1655.) - katoļu garīdznieks, filosofs, mūzikas teorētiķis, fiziķis un astronoms. Dzimis 1592. gada 22. janvārī Šantersē (Champtercier), netālu no Dinas (Digne-les-Bains) bīskapijā Provansā (Provence), Francijas karalistē. Jau 16 gadu vecumā bija retorikas pasniedzējs Dinā. Šajā laikā kļuva par garīdznieku. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē (Université d'Avignon), bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Teoloģijas profesors Dinā (1612.-1616.), filosofijas profesors Eksas universitātē (Aix Université, 1616.-1622.). Ap 1626. gadu pievērsās Epikūra mācības izpētai, piekrītot tam, ka prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. No 1623. gada katedrāles kanoniķis Dinā, kopš 1625. rektors. 1627. gadā Grenoblē (Grenoble) publicēja virkni eseju ar nosaukumu "Paradoksālie vingrinājumi pret aristoteliķiem" (Exercitationes paradoxicae adversus Aristoteleos) kur visai asi kritizēja sholastiku: kaut arī esot spiests mācīt Aristoteļa koncepciju, visinteresantākās pašam šķiet šīs mācības vājās puses. 1628. gadā apceļojis Flandriju un Holandi. 1631. gadā publicējis kritiskai misticisma analīzei veltītu darbu "Epistolica dissertatio in qua praecipua principia philosophiae R. Fluddi deteguntur". 1641. gadā publicējis Dekarta "Pārdomu" komentārus (Disquisitio ad v ersus Cartesium) ar virkni iebildumu, rezumējot, ka filosofiskajai spekulācijai jābūt pieticīgākai. 1644. gadā publicējis "Metafizikas izpēti" (Disquisitio Metaphysica.) 1645. gadā kardināla Rišeljē (Cardinal Richelieu) uzaicināts par matemātikas (astronomijas) profesoru Karaliskajā koledžā (College Royal) Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). 1647. gadā publicējis "Par Epikūra dzīvi un morāli" (De vita et moribus Epicuri), kas ievērojami mainīja tradicionālo priekšstatu par Epikūra mācību. 1648. gadā, saslimis ar tuberkulozi, pārcēlās uz dzīvi Provansā. 1649. gadā publicēja "Piezīmes par Diogena no Lāertas desmito grāmatu" (Animadversiones in decimum librum Diogenis Laertii), kur runa ir par Epikūru, kā arī "Epikūra filosofijas kopsavilkumu (Syntagma philosophiae Epicuri). 1653. gadā atgriezās Parīzē, kur mira 1655. gada 24. oktobrī.
Savos politiskajos uzskatos bija absolūtās monarhijas piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (7.11.1631. novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis virkni darbu par zinātnes vēsturi (1654. gadā darbu par astronomijas vēsturi un dižākajiem astronomiem, kalendāra vēsturi u.c.). Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (Syntagma Philosophicum, 1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams atomisma teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru".
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp.
- Jean-Charles Darmon. Philosophie épicurienne et littérature au xviie siècle en France. Études sur Gassendi, Cyrano, La Fontaine. - Saint-Évremond: Paris, 1998
- Sylvie Taussig. Pierre Gassendi, introduction à la vie savante. - Brepols: Paris, 2003
- Sylvie Taussig. Gassendi et la modernité. - Brepols Publishers: Turnhout, 2008. ISBN 978-2-503-52556-3
- Sylvie Taussig. Pierre Gassendi, Le principe matériel, c'est-à-dire la matière première des choses. - Brepols Publishers: Turnhout, 2009. ISBN 978-2-503-52994-3
- Olivier Bloch. La philosophie de Gassendi. Nominalisme, matérialisme et métaphysique. - Martinus Nijhoff: La Haye, 1971. ISBN 9024750350
- Franz Daxecker. The Physicist and Astronomer Christoph Scheiner: Biography, Letters, Works. - Publikations of Innsbruck University 246: Innsbruck, 2004. ISBN 3-901249-69-9
- Saul Fisher. Pierre Gassendi's Philosophy and Science. - Brill: Leyde, Boston, 2005. ISBN 9789004119963
- Lynn Sumida Joy. Gassendi the Atomist: Advocate of History in an Age of Science. - Cambridge University Press: Cambridge, New York, 1987. ISBN 0521522390
- Antonia Lolordo. Pierre Gassendi and the Birth of Early Modern Philosophy. - Cambridge University Press: Cambridge, New York, 2006. ISBN 9780521866132
- Margaret J. Osler. Divine Will and the Mechanical Philosophy: Gassendi and Descartes on Contingency and Necessity in the Created World. - Cambridge University Press: Cambridge, New York, 1994. ISBN 0521461049
- Rolf W. Puster. Britische Gassendi-Rezeption am Beispiel John Lockes. - Frommann-Holzboog: Stuttgart, 1991. ISBN 3-7728-1362-3
- Byeong Hee Cho. Wissen und Wahrheit bei Pierre Gassendi. Eine Untersuchung über seine Erkenntnistheorie. - Diss: Köln, 2004
- Matthias Risch. Pierre Gassendi und die kopernikanische Zeitenwende. // Physik in unserer Zeit, 5/2007, S. 249-253
- Reiner Tack. Untersuchungen zum Philosophie- und Wissenschaftsbegriff bei Pierre Gassendi: (1592-1655). - Hain: Meisenheim am Glan, 1974. ISBN 3-445-01103-6
- Быховский Б.Э. Гассенди. - Мысль: Москва, 1974. 204 стр.
- Гассенди Пьер. Собрание сочинений в двух томах. - Мысль: Москва, 1966
Resursi internetā par šo tēmu
- Pierre Gassendi - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Pierre Gassendi - Catholic Encyclopedia
- Pierre Gassendi - Britannica online encyclopedia
- Pierre Gassendi biography
- Значение слова "Гассенди Пьер" в Большой Советской Энциклопедии
- Пьер Гассенди - Биография
- Пьер Гассенди - Великие химики
- Гассенди, Пьер - Academic dictionaries and encyclopedias
- Гассенди, Пьер - Энциклопедия «Кругосвет»
- Жорж Коньо. Пьер Гассенди - возобновитель эпикуреизма. // Вопросы философии, №3, 1956 г.
- Жизнь Гассенди и его значение в истории философии (§ 35) // Л. Фейербах: История философии. Том I.
